Jauna nedēļa Anglijā (papildināts)
Hai!
Nu, ko – jauna nedēļa ir sākusies. Laiciņš visai drēgns un turpmākās 3-4 dienas sola lietusgāzes ne pa jokam… brrr. Tādēļ pacentos apskraidīt atlikušās aģentūras, jo pa lietu cilpot man nu galīgi nepatiktu.
Interesanti, ka burtiski pēdējo mēnešu laikā esot mainījusies aģentūru pieeja darba meklētājiem. Ja pāgājušā gada beigās vēl lika aizpildīt dažādas formas un testus, tad tagad vaicā tikai vienu “Have You got a CV?”. Latvijā jau nebūtu problēma sakopēt pie čomiem cik uziet, bet šeit katra lapa maksā 10p – tātad gandrīz 8 santīmi 
. Nu, un tad vēl lai būtu pa smuko – to vajag ievietot celofāna kabatiņā. Tiesa – ja nokopēt CV piedāvājas katrs piektais kantoris, tad kabatiņu atdod atpakaļ 4 no 5 – “because it costs a money and we should not take anything from candidates” – tipa – nedrīkst peiņemt neko, kas maksā naudu. Laikam viņu KNABs strādā centīgi! 
Baigi ilgi lauzīju galvu, ko lai iesāk ar CV. It kā jau viņiem esot pilnīgi pie kājas, ko tu esi darījis Latvijā, jo svarīga ir tikai Anglijas pieredze. Ja sarakstīšu savus grand amatus – viņi pat par sētnieku neņems! Tādēļ nolēmu nesalikt visas olas vienā kulītē, bet dažādām aģentūrām dot 3 veidu CV. Uztaisīju sarakstu ar kantoriem, sazīmēju tos visus pilsētiņas kartē, izplānoju maršrutu un – aidā! Pie katras aģentūras sarakstā pierakstīju, kāds CV šiem iedots. Tā nu nonācu līdz pēdējam kantorim, kur pirmo reizi lika aizpildīt viņu anketu. Kad onkuliņš izlasīja, sāka neganti sodīties “drats drats!” Izrādās, ka viņi jau vairākas nedēļas meklē mārketinga speciālistu ar vācu valodas zināšanām, kuru man nav. Tā kā – ja pazīstat tādu, tad dodiet ziņu un noorganizēšu komunikāciju.
Tā nu pie veicu savdabīgu pētījumu – ar cik “biezu” CV ir vieglāk dabūt šeit darbu… Vispār jau laikam esmu nedaudz lieki staigājis un vajadzēja vienkārši zvanīt visur. O2 operatoram ir bezmaksas zvani uz fiksētajām līnijām. Vienīgā problēma ir tā, ka nonākot līdz tam, ka jānosūta CV uz e-pastu, saprast e-pasta adresi ir gandrīz neiespējami… shodien šādi pierakstīju vismaz 4 variantus, bet vienalga nav pareizi kaut kas. Ei nu saproti, kā labāk!
Patīkami ir tas, ka arvien vairāk cilvēku jau sāk atpazīt un sveicināt. Laikam jau nav grūti neievērot tirliņu baltās drēbītēs ar pamuļķa smaidu sejā
Pa TV rāda briesmīga bezdarba sižetus, kur veselas pilsētas sēž bez darba – virs 70%! Pie viena arī intervēja vienu Slovākijas tanti, kura šeit velk iekšā strādniekus no austrumiem. Tad nu viņa diezgan šerpi noskaldīja, ka iekārtoja un iekārtos darbā ārzemniekus, jo angļi esot par slinku lai strādātu naktsmaiņās un brīvdienās. Vispār jau neapskaužu es te tos britus… viņi visu laiku vēsā angļu mierā čunčinājuši te pa dārgo, bet sabrauc censoņi un strādā ilgāk, ātrāk un jebkuros laika apstākļos. Kā lai nesāk erroties? Iedomājies – kaut kādam darbam norma ir, piemēram, 100 gabali stundā. Nu, anglis mierīgi izpilda apmēram 105 un apmierināts ar dzīvi. Tai pašā laikā kurds vai latvietis zobus sakodis dragā 150 un visus 200. Algu abi saņem vienādu, jo maksā par stundām. Taču – pēc kāda laika štatu samazināšana vai jaunu plānu uzstādīšana – anglis ir pakaļā šā vai tā… Var jau pārmest mūsējiem tuvredzību vai neloģisku pārcentību, taču rezultātā anglim sirdī rūgtums – spriediet paši – pamatots vai nepamatots.
Lai pabeigtu uz priecīgākas nots, vajadzētu laikam pastāstīt arī to, ka dažas lietas joprojām pārsteidz. Šodien biju uz pakaļas par Smart mašīnu cenām. 2004 gada autombīlīti var iegūt par 1400 mārciņām! Nezināju arī top sludinājumu lapu – gumtree.com kur visādus labumus var atrast – tipa mūsu ss.lv
Ceturtdien došos uz National Insurance Number interviju. Tad jau redzēs, kādi podi sanāks!
Turiet īkšķus!
Oskars Tutiņš 