Lietus
Tas nu beidzot notika – braucot uz darbu viss bija smuki, bet mājupceļā jau dabūju lietu. Man gan arvien lielāka pārliecība rodas, ka viss šai pasaulē ir kaučukā tā sakārtots, ka notiek tas, kam jānotiek. Abi lielie angļi piekodina, lai es līdz rītdienai iemācos visu „Green green grass of home” dziesmu. Man būšot jāuzstājas rīt no rīta. Apņemos, ja viņi notirgos uz šo pasākumu biļetes. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »
Drošība un filosofija
Nu, tad beidzot! Vai paspējāt sailgoties? „Lomkas” nesākās? 🙂
Ir pagājušas 3 dienas kopš mana pēdējā ieraksta. Lielu pavērsienu nav bijis. Darbā daži mazi sīkumi un epizodes. Piemēram, es vienīgais pusdienot eju laukā, svaigā gaisā. Ir gan vēl daži angļi, kas ēd mašīnās, bet tas neskaitās. Es, savukārt, atlaižos zālītē zem biroja logiem, novelku briesmīgās botes un zeķes, izstiepju pēdas pret saulīti un lēnu garu graužu burkānus, dzeru karsto šokolādi un uzēdu pāris līdzpaņemtās maizītes. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »
Svētdiena Nr 6
Viss pa vecam – 11.00 no rīta esmu baznīcā. “Deputāts” runā kā 3 dienas pirms vēlēšanām – aizrautīgi un dedzīgi, bet… dikti ilgi. Šķiet ka ir iesnaudies arī viens no pārējiem diviem mācītājiem. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »
Finanses
Tas, ka pazūd telefons, nav patīkami, bet vēl neforšāk ir apzināties, ka tas ir kāds no savējiem, jo par tādiem jau varu uzskatīt darbabiedrus. Protams, ka pats esmu vainojams savā aizmāršībā, taču vienalga nesaprotu, kā var savākt svešu mantu. Par laimi man ir Tomeks. Ar viņa palīdzību esmu apguvis jau daudzu poļu mentalitātes knifiņus. Kā jums šķiet – ko teica mans poļu draugs ar kuru plecu pie pleca tiešā nozīmē pavadu dienu no dienas? “Someone is very lucky!” Viņaprāt tā neskaitoties zagšana. Tas vispār neesot nekas slikts, jo manu telefonu kāds esot atradis! Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »
Paliekošā saite Komentāri ir izslēgtiFinanses
Savādāka diena
Šodien nolēmu pamainīt dienas režīmu. Līdz šim cēlos 4.30 (nu, labi – līdz 4.45 cīnos ar modinātāju), Tad darbs, pēc tam 14.30 mājās un cenšos izvilkt līdz 22.00 nomodā. Patiesību sakot, nekur tā īpaši vazāties pēc 8 stundu mīcīšanās ar bleķiem negribas. Kopš sāku strādāt, es neesmu bijis barot gulbjus, tikai vienu reizi biju bibliotēkā, nemaz nerunājot par pilsētas neizpētīto vietu apgūšanu. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »
Pauze
Parasti, atnākot mājās no darba, uzreiz sēžos ko uzrakstīt.
Šodien nē – iešu pastaigāties, paķert sauli un iespaidus 🙂
Paliekošā saite Komentāri ir izslēgtiPauze
