Oskars Tutiņš

Vienkārši tāpat

17 aprīlī, 2010 at 02:14 (Anglija 2010) (Anglija, dzīvesvieta, Poļi, Valoda, Īres maksa)

Šodien nebiju plānojis neko rakstīt, taču – acīmredzot arī man ir izveidojies pieradums…
Sadzīvē un darbā daudz mazu, bet būtisku pagriezienu. Esmu dilemmas priekšā par otru darbu Toyota. Pirmkārt, jau darbs pilnīgi bez brīvdienām noteikti nepaliktu bez sekām. Tā varētu pavilkt kādu mēnesi vai divus.
Šodien mans mazais polis pārspēja pats sevi – viņš sarunājis ar aģentūru vai citu priekšniecību, ka varēs pastrādāt kaut kā kreisi ( tas te nudien nav vienkārši!)… un tikai tādēļ lai es dabūtu overtaimu. Vismaz man tā liekas un tā ir lielā poļu māksla radīt pārliecību un sajūtas Tas nozīmē, ka turpmāk sestdienās varēšu cilāt dzelžus. Un svētdienās aiziet uz baznīcu.
Vēl vairāk – polis piedāvāja pārvākties uz viņa māju, kur esot atbrīvojusies viena istaba. Viņš vēlas vairāk praktizēties angļu valodā, kas ir apsveicami. No otras puses – darbā jau esam kopā, un ja vēl mājās – tā takš jau gandrīz kā laulība! Skaidrs, ka savas nākotnes vīzijas ir gan poļu gan Toyotas sakarā. Nevaru aizmigt un domāju… iespējams, ka atkal vajadzēs jūsu komentārus ( beigās gan vienalga izdarīšu pa savam ) Manā pašreizējā dzīvesvietā dažādu apsvērumu dēļ palikt laikam nevarēšu un jau kādu brīdi pievēršu uzmanību mājām ar uzrakstu TO LET. Visu māju, kaut mazmazītiņu atļauties tik drīz nevarēšu, jo zemākā īres maksa nemēbelētai (maz)mājiņai ir 350 mārciņas mēnesī. Tas nozīmē, ka jāpiemeklē atbilstošākais variants. Biju domājis aprunāties baznīcā ar angļu vecīšiem un vecenītēm, jo tad būtu iespējams padzīvot britu vidē… taču – labāk zināmi mēsli nekā nezināmi labumi – arī sirmmāmiņas, kas ir jaukas baznīcā, noteikti kļūst neciešamas, ja pacenšas… Varbūt man vienkārši ir pienācis laiks padzīvot ar poļiem?!