Oskars Tutiņš

Un vēl pēdējo reizi par darbu.

20 aprīlī, 2010 at 17:24 (Anglija 2010) (Anglija, Briti, Darba aģentūra, Poļi, Velosipēds)

Katru reizi, kad uzrakstu par to, kā gājis pa darbu, nodomāju, ka tā bija beidzamā. Ko nu tur daudz – mugura līka, pirksti zili un kājas knapi kust – darbs kā darbs. Taču – atkal nāksies par darbu. Šorīt pie pašas mājas noplīsa mans jaunais velosipēds – pedāļi griežas uz riņķi, bet uz priekšu nekust – rumba pagalam. Savu darbu tas paveicis labi – nogādājis uz darbu un atpakaļ tieši tik ilgi, lai iepazītos ar poļiem un mani uz ceļa paņem pirmā garāmbraucošā poļu kolēģu mašīna. Darbā viss pa vecam, izņemot to, ka Adams paņēmis atvaļinājumu un pošas uz Kubu. Viņa vietā lielpriekšnieks Naidžels. Kā jau stāstīju, Adams ir tehniķis, kas pieregulē preses un citas uzpariktes. Tagad tas jādara mūsu lieluzraugam (supervisor). Naidžels divus gadus esot strādājis par preses operatoru, bet acīmredzot visu ir aizmirsis. Mūsu prese ir vienīgā, kuru noregulē paši strādnieki, jebšu precīzāk – Tomeks. Pārējie ievada programmas numuru, izpresē pirmo detaļu un gaida, kad atnāks speciālists lai nomērītu un ieviestu korekcijas datorā. Naidžels ķeras pie darba ar lielu pārliecību un pacilātību, ko nomaina satraukums un neveikla mīņāšanās. Detaļas padodas arvien greizākas, kas redzams jau uz aci, strādnieki smīkņā un priekšnieka gods ir briesmās. Situāciju izmaina kāda galīgi īgna kunga, tērpta sarkanā vējjakā, parādīšanās. Tas ir rūpnīcas vislielākais direktors. Man šķiet, ka vakardienas incidents tualetē ir saduļķojis administrācijas birokrātiskos ūdeņus. Pilnīgi iztēlojos, kā kāda grāmatvede vai menedžere sūdzējusies bosu bosam, ka ražošanas vadītājs netiek galā ar saviem poļu mērkaķiem, kuri atstājuši savu smaku dievišķajās administrācijas labierīcībās. Bubulis izstaigā visus stūrus un malu malas. Pēc brīža Naidžels visus sasauc uz sapulci. Ar neapbruņotu aci redzams, ka dabūjis iekšās. Klusiņām tiek nomurmināts kaut kāds paziņojums par bonusiem, ceturtdienu, rītdienu un plkst 10 un 14. Atpakaļ pie darba. Visi metas apspriest dzirdēto – viens ir sapratis, ka brauc politiķu delegācija un visiem esot jāstāv tuvējā apļa krustojumā. Cits ir pilnīgi pārliecināts, ka rīt jāstrādā arī otrās maiņas vietā no 6.00 līdz pusnaktij. Vietējie angļi runā tik briesmīgā dialektā, ka to saprast tiešām ir nereāli. Beidzot noskaidrojas, ka rīt strādājam no. 6.00 līdz 10.oo un pēc tam sākas lielā tīrīšana. Rezultātus pārbaudīs administrācijas delegācija 4dien 14.00 Pēc neilga brīža šķiet, ka Naidžels jau ieņēmis vienu vai abus stiprākai dūšai. Es viņu saprotu un tiešām jūtu līdzi.

Sadzīves ziņā viss ir sakārtojies – tusētāji devušies uz jaunām mājām gandrīz bez aizvainojuma, bet palicēji štuko kā savilkt galus. Es pie palicējiem. Tikai ļoti kreņķējos par savu zobu birsti. Ja to kāds aizbraucot ir paņēmis līdzi – varbūt viņš visu šo laiku to arī ir lietojis? Neforša sajūta. Taču pirmo reizi pa ilgiem laikiem var mierīgi gulēt.

Rīt uz kruto aģentūru ar pasi. Pēc lielās tīrīšanas. Izskatās, ka būs interesanti.