Oskars Tutiņš

Cilvēki ar slotu

21 aprīlī, 2010 at 17:52 (Anglija 2010) (Angļi, Darba aģentūra, Poļi, Tīrīšana, Zveja)

Un tā – šodien lielā diena. Visi sagatavojušies strādāt līdz 10.00 kā runāts, bet jau astoņos parādās lieluzraugs, un ar žestiem rāda, ka tūlīt telpā iebrauks lielākais buldozers pasaulē vai arī viss tiks piepildīts ar ūdeni līdz ceļiem un varēs plunčāties. Izrādās, ka tas nozīmē, ka sākas lielā tīrīšana. Vai viņiem ne tikai sarunvalodai bet arī žestiem ir nesaprotams dialekts?! Poļi un angļi klupdami metas pakaļ slotām. No kurienes pēkšņi tāda centība?! Pamazām viss top skaidrs. Esmu to jau kaut kur redzējis – 1986. gada Lielā Komunistiskā sestdienas talka Rīgas trolejbusu depo Nr.2 – vienīgā atšķirība ir tā, ka par to nemaksāja un viss bija jādara ar prieku. Šeit prieku neprasa, bet pārējais ir tieši tāpat – ir dikti jārosās, bet nevienam nav skaidrs, ko darīt. Tie, kam ir slotas, ir priviliģētā stāvoklī, jo pat stundu stāvot uz vietas , izskatās ka kaut kas tiek darīts.  Šādas tīrīšanas kādreiz esot bijušas bieži, tādēļ arī angļi iemācījušies no poļiem perfekti sačkot. Nu, labi – no sākuma sakopjam ap savu presi. Taču – ir viena īpatnība – metāla detaļas, kuras taisam, tiek pildītas ar putuplasta klučiem. Rezultātā – mazas baltas bumbiņas ir pa visu rūpnīcu. Līdzko esi kur satīrījis, tā nobrauc garām iekrāvējs un viss ir  “netīrs” atkal. Visai bezjēdzīgs pasākums, bet Naidžels skraida kā aptracis un dusmīgi uzlūko ikvienu, kurš neko nedara. Uz 20 cilvēkiem 5 slotas. Ko dara pārējie? Ir trīs taktikas – pirmā ir kustināt slotu. Otrā – paņemt plēves gabalu vienā rokā, kādu citu mēslu otrā un grozot galvu staigāt pa ejām. Arī izskatās, ka kaut kas tiek darīts. Trešais, angļu iemīļotākais – nostāties tālākajā telpas stūrī, nolikt zemē dažas plāksnes un tad, kad parādās Naidžels, sākt tās lēnām vilkt uz telpas centru. Priekšniekam aizejot cilvēki un inventārs atgriežas izejas pozīcijās. Šad un tad viņš pasauc cilvēkus ar slotu un vēl dažus, lai ko pabīdītu vai pārceltu. Pēc stundas, kad viss jau izskatās dikti kārtīgi, lielākais cilvēks, kādu esmu mūžā redzējis – ap 2 metri augumā un svarā vismaz 250 kg- nolēmis parotaļāties un ar gaisa kompresoru sāk tīrīt savu darba vietu. rezultātā tā ir vienīgā tīrā vieta apkārtnē. Putuplasts atkal ir visur. Tikpat strauji kā sācies, viss atkal beidzas. Nesaprotamu žestu sērija nozīmē, ka jāatgriežas savās darba vietās. Iespējams, ka kaut kas tiešām ir satīrīts.  Varbūt, ka tā ir kāda psiholoģiska rotaļa cilvēkiem, kam darbā dominē rutīna? Bet, nē – nav jau zviedri! Angļi ir konservatīvi un tādas ekstras nepieļautu. Šeit pat motivācijas sistēma ir pataloģiska. Visi darbinieki dalās divās daļās pastāvīgie un līgumnieki. Vienā maiņā ir ap 20 cilvēku, no kuriem 5-6 ir pastāvīgie. Citviet ir samērā jūtama atšķirība atalgojuma ziņā, bet šeit nē. Angļiem un dažiem poļiem, kuriem ir šis statuss, ir paredzēts bonuss par izpildītu plānu – līdz 20% pie algas. Plāns ir neiespējams. Kādēļ? Līgumniekiem taču nekāda bonusa nav! Un ko var 5-6 cilvēki ietekmēt? Firmu lamā visi, bet savā starpā ir draudzīgi.

Pēc darba steidzu uz smalko aģentūru. Patrāpos nedaudz par ātru un klīstot apkārt ieraugu makšķernieku veikalu! Neesmu no fanātiķiem, bet to, ka kaut kas te nav kārtībā, es saprotu. Labi – kāti, spoles, barība un āķi kā visur. Tomēr nav skaidrs kas cits – ko te dara vismaz 5 veidu saliekamās ķerras? Te ir tik daudz zivju, ka mājās ar ķerru jāved? Principā viss pārējais ir komfortam – beņķi un turekļi. Toties nav moderno vieglo gumijnieku. Kaučkādi smagi monstri. 2 veidu. Interesanti – varbūt te makšķerēt var tikai īpaši civilizētos dīķos un tur gumijniekus nevajag? Vai arī konservatīvisms attiecībā uz jaunām tehnoloģijām? Vai Lielbritānijā tādus neražo? Būs jānoskaidro.  Pircēji kādi 3-4 . Viens panks ar tetovētu pakausi un divi pusaudži. Netraucēts dodos prom.

Āģentūrā aizpildu kārtējos papīrus. Visubeidzot man prasa, vai patreizējā darbā esmu aizpildījis formu B46 vai ko tamlīdzīgu un parāda papīru ar daudzām ailītēm. Bez tā es maksāšot lielākus nodokļus. Rīt jāiet uz patreizējo kantori un jāpavaicā. Prasa, kāda ir mana pieļaujami minimālā alga. Saminstinos un tante ieraksta – 6 mārciņas stundā. Tas ir tikpat, cik saņemu tagad. Ja godīgi, tad es savus dzelžus pret kantora darbu ar vienādu algu nemainītu. Jūtu, ka esmu kļuvis spraunāks un svars ir zudis. Šāda vingrošana ir nepieciešama manām kuslajām miesām. Pastāstu tantei, ka meklēju darbu ar komunicēšanās iespējām, ka vēlos labāk saprast Brittish English… nu, parastais pantiņš, plus vēl par karjeras iespējām. Sola zvanīt jo drīz. Iepriekšējā reizē minēto darbu pagaidām neesot. Patiesībā krīze darba tirgū ir jūtama. Taču labāk kā februārī esot. Tikko atbrauca viena meitene pie paziņām un pēc nedēļas jau strādā. Labi – griež salātus gumijniekos, bet strādā!

Rīt pusnaktī alga!  🙂