Finanses
Tas, ka pazūd telefons, nav patīkami, bet vēl neforšāk ir apzināties, ka tas ir kāds no savējiem, jo par tādiem jau varu uzskatīt darbabiedrus. Protams, ka pats esmu vainojams savā aizmāršībā, taču vienalga nesaprotu, kā var savākt svešu mantu. Par laimi man ir Tomeks. Ar viņa palīdzību esmu apguvis jau daudzu poļu mentalitātes knifiņus. Kā jums šķiet – ko teica mans poļu draugs ar kuru plecu pie pleca tiešā nozīmē pavadu dienu no dienas? “Someone is very lucky!” Viņaprāt tā neskaitoties zagšana. Tas vispār neesot nekas slikts, jo manu telefonu kāds esot atradis! Pats izskatās visai sērīgs, ka laimīgais atradējs nav viņš. Jā – ja telefons būtu izvilkts no somas – tas būtu slikti, bet tas taču bija uz galda! Kādu brīdi domāju, ka viņš par mani ņirgājas, bet nē – pilnā nopietnībā! Arī citi poļi rausta plecus, bet neviens nesatraucas, ka mūsu starpā ir negodīgs cilvēks. Labi, ka no Latvijas atbraucu ar 2 telefoniem, taču otrs ir visvienkāršākais Nokia modelis, bet ar pazaudēto Samsungu varēju filmēt un bildēt. Tādēļ kādu brīdi nāksies aizņemties svešus telefonus, jo fotoaparāta nevienam no mājiniekiem nav.
Saņēmu pirmo algu! Naktī no ceturtdienas uz piektdienu gāju uz lielveikalu lai paskatītos cik tad esmu nopelnījis. Pie bankomātiem jau gaida bariņš ar cilvēkiem. Tradicionāls tusiņš un liela daļa vieglās burās. Izrādās, ka esmu paņēmis nepareizo karti un tā arī palieku neziņā. No rīta uz konta redzu 220 mārciņas. Cerēju jau, ka būs mazliet vairāk, bet nodokļos ir atvilkts gruntīgs žūksnis. Algas lapiņā, kas atnāk pa pastu, redzu, ka par parastajām 40 darba stundām man ir atvilkti 29,40 un sociālais 20, 74 Tik tālu viss itkā skaidrs, bet tad seko stulbums – par 4 virsstundām man ir aprēķināti 32 paundi, bet nodokļos atvilkti 17,82. Tātad – galu galā es par virsstundām saņemu mazāk kā par pamata laiku, kaut arī skaitās, ka virsstundu likme ir par 2 mārciņām lielāka. Pirmdien pēc darba iešu uz nodokļu kantori lai noskaidrotu, kas par lietu.
Lieki teikt, ka no algas nekas jau nav palicis. 8 – polim par 4 dienu vadāšanu uz darbu (velosipēds ir salabots pateicoties kaimiņam un dažiem viskijiem), 50 – īrei, 100 parādiem, bet pārējais ieguldīts viskijā un pārtikā. Ak, jā – aizdevos uz sava mobilā operatora kantori, lai atgūtu veco numuru. Nācās zvanīt no taksofona uz informatīvo tālruni. Kamēr atbildēju uz visiem jautājumiem – 7 mārciņas kā pa reni! Šejienes cenu sistēma joprojām mēdz pārsteigt, taču galvenais virziens ir šāds – preces ir salīdzinoši lētas, bet pakalpojumi nepieklājīgi dārgi.
Pārreģistrēju uz sava vārda elektrības un gāzes rēķinus. Parāds ir baiss, bet cerams, ka varēs nomaksāt ilgākā laikā. Kaut nu pa vasaru tēriņi būtu stipri mazāki.
No kā cilvēki pārtiek, ja gandrīz nav naudas? Par nocenoto preču plauktu jau stāstīju. Šeit veikalos, tāpat kā Maximai ir Optima līnija un Rimi ir sava preču līnija, šeit arī ir nezīmola preces. Atšķirība ir tikai tāda, ka tās tiešām maksā lēti. 2 litru minerālūdens – 10 kapeiciņas, ananāsu konservi – 23, pupiņu bundža – 19, bet tiešām garšīgu sardīņu bundža, kas nedaudz atgādina mūsu šprotes – 24 pensus (sarunvalodā – “pī”) Tā kā – var izvilkt, ja nešiko.
Oskars Tutiņš 