Oskars Tutiņš

Svētdiena Nr 6

25 aprīlī, 2010 at 16:50 (Anglija 2010)

Viss pa vecam – 11.00 no rīta esmu baznīcā. “Deputāts” runā kā 3 dienas pirms vēlēšanām – aizrautīgi un dedzīgi, bet… dikti ilgi. Šķiet ka ir iesnaudies arī viens no pārējiem diviem mācītājiem. Sajūta kā studiju laikos lekcijā – mēģini noķert pavedienu, bet domas klīst visapkārt. Kad viss ir beidzies, pienāk vīriņš, kurš pirms pāris nedēļām jau izrādīja interesi. Papļāpājam par šo un to, tai skaitā viņš pastāsta savu teoriju, kādēļ tik maz cilvēku apmeklē baznīcu. Izrādās, ka šeit tikai pirms 15 gadiem veikaliem esot atļauts  strādāt svētdienās. No tā brīža viss esot strauji manījies. Lielveikali ir aizstājuši baznīcu. Iepirkšanās kults…

Pēc tam dodos uz airēšanas klubu. Pirms daudziem gadiem es nodarbojos ar kanoe airēšanu. Šeit, Burtonā, ir vairāki airēšanas klubi un satiksme uz upes ir visai intensīva. Visjautrāk laikam ir akadēmiskajiem airētājiem, kuri slīd pa ūdeni ar mugurām pa priekšu. Gulbji uzskata, ka viņiem vienmēr ir priekšroka. Acīmredzot tāpat domā arī cilvēki laivās un lavierē kā baskāji pa suņu pastaigu laukumu.

Nevienā no klubiem nav nevienas C1 laivas un par tādu ir tikai dzirdējuši. C1 ir laivu klase, kurā airētājs tup uz viena ceļa. Zināmākais Latvijas sportists ir Ivans Klementjevs, kurš Seulā 1988. gadā izcīnīja olimpisko zeltu, bet 1992. (Barselona) un 1996. (Atlanta) sagādājis Latvijai sudrabu.

Es zēnībā arīdzan maisīju ūdeni Lucavsalā blakus Ivanam, bet vasaras pavadīju Brocēnu sporta nometnēs. Vai nu vecuma marasms vai kas cits, bet ļoti sagribējās atkal iekāpt laivā.Kluba biedra nauda ir 50 GBP gadā. Ja glabā savu laivu ēlingā (laivu novietne) – 40 mārciņas gadā. Un par katru airēšanas vai sporta zāles izmantošanas dienu – 1 mārciņa. Svaru zāle ir visnotaļ līmenī ar visu nepieciešamo “sausajiem” treniņiem. Izložņāju internetu, bet nejēdzu atrast, kur tiek pārdotas lietotas laivas. Nu, labi – varbūt pāries 🙂

Kas tad vēl? Plānojas dikti interesanta akcija. Mežonīgā meža reindžeris izsludinājis savvaļas puķu stādīšanu. Ja tagad piesakās, tad iegūst stādiņus un audzēšanai nepieciešamo inventāru. Pēc tam, kaut kad jūnijā notiek lielais stādīšanas tusiņš. Rīt pieteikšos – varbūt, ka pietiks zemītes arī kādam tomātam 🙂

Vēl es domāju – cik ilgi man tā veiksies un nebūs lietus? Manam ričukam nav dubļusargu… Izbraukāju šodien visus veikalus un vislētākie maksā 15 mārciņas 😦  Neceļas roka pa tādu ciparu pirkt plastmasas štruntiņus, ja velosipēds maksāja 30… un nemaz nav arī ko maksāt. Interesanti – vai es tāpat domāšu, kad būs pa lietu jābrauc uz darbu?

Patiesībā šeit ir milzum daudz brīvu biznesa nišu. Sākot ar precēm, kuras te neviens nezin – nu, kaut vai tie paši vieglie gumijnieki un beidzot ar vienkāršu pirti.  Vai nav dīvaina tauta – viņi nezin, kas ir pirts!