Cilvēki ar slotu
Un tā – šodien lielā diena. Visi sagatavojušies strādāt līdz 10.00 kā runāts, bet jau astoņos parādās lieluzraugs, un ar žestiem rāda, ka tūlīt telpā iebrauks lielākais buldozers pasaulē vai arī viss tiks piepildīts ar ūdeni līdz ceļiem un varēs plunčāties. Izrādās, ka tas nozīmē, ka sākas lielā tīrīšana. Vai viņiem ne tikai sarunvalodai bet arī žestiem ir nesaprotams dialekts?! Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »
Un vēl pēdējo reizi par darbu.
Katru reizi, kad uzrakstu par to, kā gājis pa darbu, nodomāju, ka tā bija beidzamā. Ko nu tur daudz – mugura līka, pirksti zili un kājas knapi kust – darbs kā darbs. Taču – atkal nāksies par darbu. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »
Bez virsraksta…
Pirmdiena. Pa ce’lam uz darbu peedeejo kilometru taa takaa smidzina. Bishku bailes no skaabaa vulkaaniskaa lietus, taadeelj minu kaa traks. Rezultaataa – slapja mugura un aizdusa. Pirmais celjaa traapaas Adams. Ieraugot mani sarkanu un nosviidushu – kas ienaak praataa anglim? Logjiski, ka pagjiras! Bet nee – satraucas arii par manaam kaajaam. Darbaa straadaajas viegli. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »
Atkal svētdiena.
Šodien atkal svētdiena. Pēdas sāp, bet dodos uz baznīcu. Šoreiz ar velosipēdu. Laiks ir burvīgs un domas galvā paliek arvien gaišākas. Piebraucu pie celtnes un lāgā neatrodu, kur te paredzēts atstāt šekumdrilli. Visapkārt baznīcai vieni vienīgi kapakmeņi. Ja atstutēšu pret kādu no tiem – ka nenāk vēl man naktīs māžoties! Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »
Paliekošā saite Komentāri ir izslēgtiAtkal svētdiena.
Sūksts (mazais)
Šodien, neskatoties uz to, ka ir sestdiena, es minos uz darbu kā parasti. Galva mazliet dulla, jo māja pārvērtusies par iebraucamo sētu vai bordeli. Plkst.4.45 nokāpju lejā, kur algas saņemšanas svētki turpinās. Algu šeit ieskaita plkst. 12.00 naktī no ceturtdienas uz piektdienu. Nezinu, vai tā ir arī citur, bet šai mājā cilvēki sāk trīties jau no pievakares. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »
Paliekošā saite Komentāri ir izslēgtiSūksts (mazais)
Vienkārši tāpat
Šodien nebiju plānojis neko rakstīt, taču – acīmredzot arī man ir izveidojies pieradums… 
Sadzīvē un darbā daudz mazu, bet būtisku pagriezienu. Esmu dilemmas priekšā par otru darbu Toyota. Pirmkārt, jau darbs pilnīgi bez brīvdienām noteikti nepaliktu bez sekām. Tā varētu pavilkt kādu mēnesi vai divus. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »
Oskars Tutiņš 