Oskars Tutiņš

Am I allright? Vai ar mani viss ir kārtībā?

3 maija, 2010 at 15:51 (Anglija 2010)

Nu, kā tas tā sanāk – vai nu nekas ievērības cienīgs nenotiek un nākas atrast ko smaidīgu arī parastās ikdienas situācijās, vai arī vienā piesitienā ir ko stāstīt aizgūtnēm…

Šoreiz ar mani atgadījās otrais…

Sestdienas vakaru jau sen biju ieplānojis kā vietējās krogu, pabu vai restorānu kultūras izpētes pasākumu. Biju pat saplānojis trīs pirmās iestādes. Kā matemātikas uzdevumā – DOTAIS bija sekojošs: 1. Apmeklētājiem jābūt vismaz 90% angļiem; 2. Ir jābūt vietējam, izslavēti labajam alum; 3. Jābūt angļu virtuvei.

Rajons, kurā dzīvoju, britu vidū tiek saukts par „paki people” rajonu. Tas ir veidojies no rajona apbūves vēstures. Kārtējā imigrācijas vilnī (Lielbritānijai, kopš Indijas, Austrālijas un citu milzīgu reģionu iekarošanas, ir bijuši daudzi iebraucēju viļņi), radās iespēja Pakistānas pilsoņiem apmesties uz dzīvi Lielajā Salā. Par niansēm varat lasīt traktātus bibliotēkās, taču rezultāts ir tāds – babaji izmantoja visas banku un sociālās iespējas, lai izveidotu šeit savu komūnu. Māju rajona, kurā dzīvoju, saimnieki ir šāda viļņa pēcnācēji. Šajā rajonā, uz centrālo ielu stūriem, dažkārt, atrodas angļu pabi (Pubs) Mūsu izpratnē – mazi krodziņi ar vietējo alu un gana lielu televizoru aktuālo spēļu pārraidei.

Dodos ielās piektdienas vakarā. Pirmdiena ir kārtējā Bank Holiday, kas nozīmē, ka priekšā ir trīs brīvdienas. Iespējams, ka tieši tādēļ neizdodas ieraudzīt tipisku piektdienas publiku, jo pat mazpilsētiņā ir sastrēgumi. Pirmais, vistuvākais krogs, mani atšuj ar virtuves neesamību. Tālāk seko jauniešu grupa pie pusslēgta pasākuma vietas un pārpildīts ķīniešu restorāns. Dodoties tālāk, arvien vairāk rodas sajūta, ka piektdienā jebkura vieta, kur ir virtuve, tiek pārpildīta. Beidzot – Ņujorkas itāļu restorāna Frenk’s & Benny’s filiāle. Nu, labi – tipisku angļu klubu šai diennakts laikā neieraudzīt, tādēļ atmetu ar roku tālākiem meklējumiem un dodos iekšā. Pēc 5 minūtēm atbrīvošoties galdiņš, tikmēr es varot pie bāra paņemt dzērienus. Jauns puika man iesaka alu no rūpnīcas pāri ielai. Pēc garšas tāds tipisks Cēsinieks. Biju cerējis uz ko smeķīgāku, kā piemēram – Bauskas Tērvetes vai Piebalgas. Paliela alus glāze maksā 2,60, bet ēdienu cenas ir zemākas kā Rīgā un ēdienkarte kā TGIF (Thanks God it’s Friday)– nevis tajā Piektdienā, bet tai, kas uz Kaļķu ielas. Spaghetti Carbonara garšo tiešam labi un apkalpošana sirsnīga.

Sestdienas rīts ir pozitīvs un bez galvassāpēm – atkal strādāju virsstundas. Šoreiz trāpu putuplasta pakošanas un metināšanas līnijā. Ja pie preses uzsvars tiek likts uz precizitāti, tad šeit viss ir pakārtots ātrumam. Skubā saplēšu kreisās rokas apakšdelmu, stipri sasitu labās rokas pirkstiņu un pat sāku gūt baudu no tā, ka kustības ir pilnīgi savādākas kā parasti. Tagad gūstu priekšstatu par to, cik svarīgi ir katru detaļu salocīt precīzā leņķī, lai putuplasta kluči nebūtu jāmīca iekšā ar varu. Laiks paskrien nemanot. Darba dienas beigās mans Tomeks uzprasās ciemos, jo vajag palīdzēt aizpildīt dokumentus bērnu pabalstu saņemšanai.

Svētdienas rīts. Plāns – CAR BOOT – lokālā „Latgalīte”. Katrs, kam kaut kas lieks, var savas pekeles notirgot kārumniekiem. Katram, kurš neko netirgo, sejā ir iezīmēts uzraksts: „Ko gan te var dabūt pa lēto?” Manā pilsētelē ir atrodama viena tāda vieta… pārējās ir vismaz 19 km attālumā. Burtonas „Kārbota” izrādās visai neforša. Te nevar atrast neko, izņemot senlaicīga ledusskapja imitāciju. Apaļīgs ,metālisks ledusskapītis, kurā ielien apmēram 3 alus bundžas, maksā 5 mārciņas. Nožmiedzos un nenopērku. Neko nenopērku!

Diemžēl labās rokas mazais pirkstiņš sāp kā negudrs. Nākas doties hospitāļa virzienā. Guntis – lāga kaimiņš no Liepājas, mani pavada un piedzīvojam maldīšanos pa slimnīcas pakaļgalu. Kamēr atrodam uzņemšanas nodaļu, paiet vērā ņemams laika sprīdis. Beidzot – ambulances mašīnu uzbrauktuve. Piebrauc ātrie un uz nestuvēm izceļ pavecu kundzīti netipiski zaļganā sejas krāsā. No ēkas, kā filmās, straujā solī iznāk dakterīte un dodas pie sirdzējas. Kā jūs domājat – ko viņa prasa? „Are You allright?!” Es gandrīz aizrijos! Iedomājies – tu sēdi pie slimnīcas nestuvēs, tikko izcelts no gaudojošas mašīnas pakaļgala un cilvēks, kuram būtu Tev jāmetas palīgā, uzdod jautājumu, vai ar mani viss kārtībā? Tantuks neko neatbild un tas laikam nozīmē, ka nav gan kārtībā. Mani ar visu pirkstu pasūta ap mājas stūri. Uzraksts „Queen Hospital” liecina, ka te saņemšu karalisku aprūpi savam nelāgi sapampušajam un pukstošajam loceklim (pirksts taču ir loceklis?). Uzgaidāmajā telpā cilvēki 6-7. No tiem viena 80 gadīga māmuļa ar ŠITIK milzīgu uzsistu aci. Un atkal – iznāk cita dakterīte, nosauc vārdu un zilacainais babulis slienas kājās. Ko dakterīte prasa? Pareizi! – Are You allright? Fingāls pa visu seju, tā, ka nepamanīt nav iespējams! Interesanti – vai viņi paši apzinās, cik ļoti fiktīva ir šī sasveicināšanās frāze? Bet tālāk jau ir pavisam jautri – tantuks atbild – Thank You! Yes, I am fine! – Paldies, ar mani viss kārtībā! Kas viņa – regulāri uzsit acis un jau pieradusi pie šāda stāvokļa? Vai šīs frāzes ir tik automātiskas, ka zaudējušas jebkādu jēgu? Manam pirkstam uztaisa rentgenu un mani paši kā simulantu aizsūta mājās. Neesot ne vainas un vajagot tik kustināt, tad viss būs labi! Medicīniskā aprūpe UK ir bezmaksas.

Pēdējais brīdis doties uz baznīcu. Lielākā daļa cilvēku jau mani atpazīst un sveicina. Mācītājs jau kuru reizi mēģina ļoti gari pierādīt, ka ūdens ir slapjš. Reizēm šķiet, ka viņš ir sajaucis uzstāšanās runas vietas. Viss sprediķis paredzēts cilvēkiem, kuriem nav ne mazākās jausmas par kristietību. Aizdomājos savā nodabā par to, ko tad īsti būtu jāsaka ticīgiem ļaudīm, kas sanākuši kopā. Neko nesagudroju, bet noteikti zinu, ka neko pierādīt man vienalga nevajag. Dievkalpojuma beigās pie manis pienāk sirmā kundzīte, kura pirms pāris nedēļām vaicāja par to, kur es dzīvoju. Vai es varētu ierasties pie viņas uz lenču pēc 2 nedēļām? Apsolos rezervēt laiku šādam pasākumam un norunājam par niansēm vienoties nākamsvētdien. Un tagad man ir vajadzīga jūsu palīdzība: Kā jāierodas un ko jāņem līdzi pie angļu lēdijas uz lenču? Vīns? Ziedi? Kūkas? PALĪGĀ!!!!!