75 dienas Anglijā
Ko cilvēkam svešā valstī ir jāpaspēj izdarīt 75 dienās? Dzīvesvieta, kas puslīdz stabila – ir. Darbavieta arī. Paziņu loks ievērojams. Vārdu sakot – aptaustāmo vērtību jomā viss samērā normāli. Daudz trakāk ir ar galvu. Pirms dažām dienām man piedāvāja darbu Latvijā. Tiešām labu darbu. Un tad es “uzkāros” – kādai būtu jābūt piedāvājuma paketei lai es atgrieztos? Diemžēl sapratu, ka algas izmēram praktiski nav nozīmes, jo parādu piedzinēji man vienalga atstās minimālo algu. Labi – darba mašīna un apmaksātas mobilā sarunas? Apdrošināšana un sporta zāle?! Paldies par kūkām! Vienīgā vērtība būtu tā, ka es būtu tuvāk mīļajiem un ģimenei. Depresīvs, kreņķīgs un diedelējošs Oskars – esmu ko tādu piedzīvojis – nevēlos vairs. Tātad – palieku tepat un turpinu stāstīt par piedzīvojumiem uz jocīgās salas.
Kad iepriekšējā ierakstā lielījos, ka esmu iepazinis visu, izņemot domes ēku un policiju, pastāvīgie lasītāji atgādināja, ka neesmu sniedzis ieskatu naktsdzīvē. Sestdienas vakaru veltīju tusējamajām vietām. Burtonā ir apmēram četrarpus naktsklubi. Par vietu “The Park” jau rakstīju pirms mēneša, bet tikai tagad tur iegāju. Jāsaka, ka jutos patīkami pārsteigts! Labi – iekārtojums un interjers ir prasti līdz ārprātam, tehniskais nodrošinājums arī, bet tusiņš dikti pozitīvs! Ieeja ir bezmaksas. Garena telpa ar durvīm abos galos – vienas ved uz centrālo ielu, bet otras uz pagalmu, kur daži lielie lietussargi, infrasarkanie sildītāji un grils. Šeit arī paredzēts pīpēt. Kluba (?) telpa pelēki baltā krāsā ar daudz televizoriem un projektoriem. Kādi 10 galdiņi un vēl dažas vietas pie letes. Divi striptīza stieņi deju plača rajonā un DJ aizgalds. Bāra lete paredzēta 4 bārmeņiem. Kopumā ietilpt varētu kādi 200 cilvēki. Vislielākais pārsteigums ir tas, ka šeit ir arī manis iecienītais Marston’s Pedigree alus, kurš neticamā kārtā maksā tikai 1,50 mārciņas par pinti, jeb 440 gramu glāzi, kuru šeit, tāpat kā pabos, lej pilnu līdz pašām malām. Putas gāžas pāri, līdz glāzē ir tikai alus. Pabos mans “Pedīz”, kā to šeit sadzīvē sauc, maksā 2,60-2,80! Pamēģinu arī otru “Bombardier”, kas izrādās pat smeķīgāks un par to pašu pusotru mārciņu! Tā kā esmu krietni paagri, tad papļāpāju ar bārmeņiem. Viņi esot dzirdējuši, ka Eiropā dodot dzeramnaudas, bet paši to nav piedzīvojuši. Nu, pasakiet man – kāda jēga strādāt par bārmeni?! Tā nu viņi salej cauru nakti par pliku algu. Ar ko tas atšķiras no manas stāvēšanas pie preses?! Varbūt alga mazliet lielāka, bet šaubos arī par to. Sarodas cilvēki un parādās trauku novācējs. Ir meksikāņu tematiskais vakars, ko sponsorē Desperados tekilalus. Tā arī neredzu nevienu, kas to dzertu. Trauku novācējs ir ekstrakolorīts! “Pleibojs” no mana darba, šim var ūdeni pienest! Čirkains blondīnis ap 2 metri garumā un reljefotu pludlīniju. Vienu brīdi likās, ka ir nolīgts kāds modelis, lai tusiņš kolorītāks, bet nē – viņš šeit tiešām strādā par trauku novācēju! Ar pielīmētām melnām meksikāņu ūsām paskats pavisam jancīgs! DJ izskatās pēc Arta Volfa. Nu, bet tik ļoti izskatās, ka jau štukoju, kā lai noskaidroju. Viņam ūsas pielīmētas bārdas vietā. Beidzot šis paņem mikrofonu un dziesmai pa virsu sāk murmulēt dīvainajā akcentā. Nav Volfs. Volfs angliski runā labāk! Pa to laiku saradusies publika. Garlaicīgi nav! Dažāda izmēra bulciņas iespīlētas vismaz 3 izmēru mazākos apģērba gabalos. Čipšu, burgeru un citu ātro uzkodu uzvaras parāde! Gadās, protams, arī pa proporcionālai dāmai, bet sāku ievērot vienu lietu – sazin kādu apstākļu ietekmē sievietēm šeit aptaukojas lāpstiņas! Nu, un dibeni ir pamatīgi. Negribu izklausīties riebīgi, bet te tiešām kaut kas nav kārtībā! Normālas kājas, milzīgs dibens, normāls viduklis un “polstrēta” mugura. 70-80% daiļā dzimuma izskatās vairāk vai mazāk šādi. Tagad par vidējo angli. Tetovēts, īsiem matiem vai plikpauris, ar riņķiem degunā, ausīs un citur. Samērā agresīvi, runā un smejas skaļi, atraugājas un pirž bez kautrēšanās. Dejo visi ar visiem un katrs pats par sevi. Savdabīgs ir arī kokteiļu pasniegšanas stils. Divu cenu līmeņu kokteiļi. Katram veidam 3 izmēri un attiecīgi arī cenas. Vari dabūt šnabi ar sulu glāzē, akvārijā vai “ķipītī”. Glāze parastā, ap 250 grami. “Akvārijs” ir 0,7 burka ar vāciņā izdurtiem 4 caurumiem, kur ievietot salmiņus. Ķipītis ir visprastākais plastmasas “litrs” – kauss, kādu var nopirkt saimniecības veikalā. Vispār jau oriģināli un praktiski – nopērc uzreiz litru un tad salaisti esošajās glāzēs. Cenas attiecīgi 2,59; 4,59 un 6,59 Kvalitāti (stiprumu) gan nepārbaudīju, jo vakaru pavadīju ar alus kausu. Te varētu atnākt ar kompāniju uzdejot. Dodos laicīgi prom, kamēr nav sācies… Citos klubos vēl tukšums vai 2 mārciņas ieejas maksa. Kad būšu bagāts tad atnākšu!
Šodien pēdējo reizi devos uz ierasto baznīcu. Pēdējo reizi tādēļ, ka virziens mums viens, bet ceļi dažādi. Nu, nav priekš manis teoloģijas aspektu analīze un lēkāšana pa bībeles pantiem dzenoties pēc atsaucēm uz vienu vai otru notikumu. Angļu lēdija atzīst, ka man piemērotāka būtu cita baznīca, kas tuvāk mājām un kuru apmeklē dārznieks Roberts. Pie viena mani uzaicina uz kādu dārzu pasākumu rīt. Ja nelīs, tad braukšu. Vakarā aizdodos uz dārznieka baznīcu. Tumša ēka ar notekcaurulēm pūķu galvu formā. Tur šovakar esot “Celtic Holy Communion” jebšu – ķeltu svētais vakarēdiens. Tas nu gan man ir jāredz! Ieeju ēkā, kur valda pilnīgs klusums. Roberts mani sagaida pie durvīm un apsēdina pie kādas dāmas. Sēžam klusumā minūtes piecas. Altāra puse piebāzta ar visādiem galdiem, apsegtu bungu komplektu un citiem iedomājamiem un neiedomājamiem loriņiem. Un tad parādās mācītājs. Pareizāk sakot – mācītāja! Baltā talārā, vai kā nu to naktskreklam līdzīgo apģērba gabalu sauca. Šalle košās pārplūstošās krāsās – pa vidu dzeltena un uz galiem visos spektra toņos. Vispār jau iespaidīgi un simpātiski! Runā bez mikrofona un aicina visus, kuri nedzird, doties tuvāk. Arī te daļu no Bībeles lasa kāds no draudzes. Atšķirība tāda, ka neviens izlasīto neiztirzā. Parādās cits onkulis un vienkāršos vārdos pastāsta, kā viņam šķiet, kas tika domāts ar šo teksta daļu. Dziesmām pavadījums uz klavierēm un flautas. Šeit arī vienā brīdī visi slienas kājās un apkampjas ar tekstu “Lai miers ir ar tevi!” – “The peace be with You!”. Šitā padarīšana man diezko nepatīk. Pēc dievkalpojuma Roberts uzaicina otrdienas vakarā uz kristīgu tusiņu pie sevis mājās. Neesmu tādā bijis, tādēļ noteikti aiziešu. Mācītāja no sākuma domā, ka esmu polis, bet kad visu izskaidroju, tieku uzaicināts nākamsvētdien uz rīta dievkalpojumu plkst. 9.00 no rīta. Šeit ir daudz jaunāka draudze. Ir nēģeris un ir korejiete vai japāniete. Tagad kādu laiku nākšu šurp.
Pirmdiena ir kārtējais Bank Holiday, kad darbā nav jābūt… kaut nu būtu labs laiks! Te tas mainās strauji, bet caurmērā ir visai vēss un reizēm līst. Mašīnas vēl nav, jo Raienam jaunai mašīnai nav kaut kāda detaļa atsūtīta… vazā mani aiz deguna īsāk sakot.
Centīšos otrdien uzrakstīt par dārzu pasākumu ar angļu lēdiju un kristīgo tusiņu.
Oskars Tutiņš 