Oskars Tutiņš

Starp citu…

16 jūnijā, 2010 at 21:30 (Anglija 2010)

Arvien retāk pietrūkst Latvijas… Latvijas cilvēku, problēmu un attieksmes.

Atzīšos, ka pēc pirmo nedēļu dienasgrāmatas ierakstiem jūs mani iedvesmojāt uzdrīkstēties publicēt savu diženo gara darbu. Nosūtīju priekšlikumu pāris  Latvijas laikrastiem un nesaņēmu pat noraidījumu.

Situācija atgādina Padomju laikus – toreiz bija tā: vieni izliekas, ka strādā, bet otri izliekas, ka maksā. Pilnīga ignorēšana šobrīd ir valsts politikas pamatā… visi ignorē visus.

STOP! Nu jau iebraucu auzās un labāk atgriezīšos pie Lielbritānijas aprakstiem.

Jau nedēļu pie manis ciemojas vecākais dēls Kristaps. Šobrīd cenšas atrast pagaidu darbu uz pāris nedēļām un rīkojas visai mērķtiecīgi. Aģentūras neslēdz līgumus ar jauniešiem līdz 18 gadiem, jo „tad mums būs milzīgs nepilngadīgo pieplūdums”. Visticamāk, ka tā arī būtu. Un pamazām mēs tuvotos Ķīnas Tautas Republikai, kur bērni cītīgi strādā kapitālisma labā vairāk kā pieaugušie kapitālisma zemēs. Puika braukā pa firmām un uzprasās darbā… cepuri nost!

Vakar bijām pie angļu lēdijas dēla Roberta, kur pāris reizes mēnesī savācas pusmūža jaunieši un pļāpā par dzīves vērtībām. Vakardienas tēma bija – brīvība. Brīvība darīt vai nedarīt, izvēles brīvība un brīvības uzliktā atbildība. No angļu sarunvalodas viedokļa – perfektākā praktiskā nodarbība! Formulēt viedokli, saprast, ko runā velsiete, īriete un vēl 10 dažādas izcelsmes briti. Toties šodien Kristapam darba anketā ir uzrādāma reference, jeb cilvēks, kurš var raksturot kandidātu nebūdams radinieks – Roberts ar prieku piekrita dot atsauksmes potenciālajiem darba devējiem.

Darbs. Viss pa vecam. Vienīgais kairinājums skudru pūznī ir ziņa, ka nupat tiks slēgti pastāvīgie darba līgumi ar aģentūru darbiniekiem. Tomeks pēkšņi sasparojies, bet nepareizā virzienā… tā vietā lai strādātu, viņš skraida pie citiem poļiem un pie priekšniecības lai noskaidrotu savas izredzes. Aivars, nerunīgais latvietis, vienkārši turpina locīt bleķus. Ja man būtu jāliek likmes kā hipodromā, tad es liktu uz latvieti, kaut viņš strādā nesenāk un nav izrādījis savas zināšanas. Patiesībā visai jūtams ir poļu ietekmes noriets. Parādījies jauns metinātājs – īsts metinātājs, nevis pedāļa spaidītājs uz konveijera līnijas – jauns džeks (Deniss, Dima?) no Latvijas. Metinātāji ir īpaši priviliģēta suga Anglijā, bet te, pēkšņi, puika ņem un sāk aiz gara laika palīdzēt citiem. Poļu metinātājs Krištofs gan mēģina atrunāt, jo metinātājam nekas cits nav jādara. Dima (?) turpina perfekti metināt un paspēj sakraut bleķus lai anglim un lietuvietim vieglāk. Poļi to nesaprot. Tomeks nesaprot, kādēļ viņš ir uz jautājuma zīmes kontrakta sakarā. Mēģinu pierunāt viņu pastrādāt līdz 1.45 PM, ja darbs beidzas 2.PM – nē – labāk stāvēt un izlikties ko rakstām, nevis salocīt vēl 5 bleķus. Esam vienīgās kameras redzamības zonā un domāju, ka tas nav palicis nepamanīts. Latviešu 700 gadu kalpība nav gājusi zudumā un kārtējo reizi iedzimtā disciplīna tiek pamanīta… ar izņēmumiem, protams. Šķiet, ka arī angļi ir novērtējuši vidējā latvieša pārsvaru pār vidējo poli. Dienā, kad sāku strādāt, uzņēmumā bija ap 30 poļiem un 1 latvietis. Tagad maiņā ir tieši tikpat latviešu cik poļu…

Auto. Vakar man Raiens pēkšņi saka, ka es savu mašīnu varēšot dabūt nākamnedēļ. Ir pagājušas 6 nedēļas no brīža, kad vienojāmies, ka 2 nedēļu laikā iegūšu veco eskortu. Esmu apčakarēts arī uz virsstundu samaksu. Nolemju būt taisns un ciets. Var jau būt, ka kļūdījos, bet vienā teikumā formulēju viedokli, ka „… tā veči nedara…” Atlaist viņš mani nevar un labāk lai jūtas nedaudz nokaunējies manā sakarā. Večiem intuīcija neesot stiprā puse, bet man šķiet, ka darīju pareizi.

Ričukam izlūza sēdekļa savilcējs pie rāmja. Nāksies apgūt savādāku braukšanu, bez sēdēšanas, kā BMX Citām muskuļu grupām atkal būs darbs! Šurp atbraucu ap 115 kg dzīvsvarā. Tagad ir ap 105, bet riepas nava gan! (nu, labi – maza, trīsriteņa riepiņa)

Kamēr Kristaps ir šeit, es nestrādāju virsstundas un mums ir padevusies pirmā lieliskā nedēļas nogale. Izbraukājām Derby(apm 22 km no Burtonas) un ieguvām jaunu angļu draugu Lee, no kura „garage sale” nopirkām ričuku mājas labajam gariņam un pozitīvajai dvēselei Ilonai. Svētdienu nobraukājām pa supertakām tuvējo dabas parku apkārtnē. Šīsnedēļas nogalē 2 ciematos notiek garden festivāli. Noteikti brauksim!

Laiks uz bodi pēc nocenotajām precēm!