Oskars Tutiņš

Jāņi un Džoni

25 jūnijā, 2010 at 00:42 (Anglija 2010)

Nu re – atkal pēc ilgāka laika kaut ko ieskricelēšu… Vakar nolīgojām godam. Atsperīgais, jautrais un enerģiskais Guntis ar ģimeni bija saorganizējuši tiešām feinu pasēdēšanu. Ugunskurs un alus un siers un dziedāšana… cepuri nost! Pat Jānis bija! Tāds saguris, tiesa, bet bija! Es notinos ap pusdivpadsmitiem, jo nav vairs tas vecums lai dotos no tusiņa pa taisno uz darbu (tas nekas, ka dzēru tikai bezalkoholisko alu). Guntis beidzis līgot ap 4 no rīta, bet 5.20 jau grabinās pie virtuves loga lai brauktu kopā uz darbu. Joprojām nesaprotu, kā viņš pusaizmidzis nedabūja plakanus pirkstus pie preses. Kristaps izvilcis līdz puspieciem. Lielākā daļa latviešu svinējuši 19. datumā Straumēnos… dzeršana esot bijusi neprātīga un arī mums darbā joprojām nav redzams dažs tautietis. Kopumā visnotaļ mierīgs vakars Burtonā.
Citādi viss pa vecam. Loku bleķus, bet ar apziņu, ka esmu jau šī ceļa beigās. Visai intensīvi meklēju nopietnu darbu un šobrīd ar vietējo mārketinga kompāniju BES, eju cauri iespējamajiem biznesa veidiem un finansējumiem (tā saucamais – business awareness). Ceru pamazām iepazīt mārketinga cilvēkus.
Raiens savu mašīnu joprojām nav sataisījis. To, ka ar angļu valodas zināšanām un mašīnu atrast darbu te var 20 minūšu laikā, pierādīja Gatis un Kristīne – jauna ģimenīte, kuri ieradās pirms nedēļas un šķiet, ka mums ir daudz kopīgu uzskatu un dzīves vērtību. Labi – pirmais darbs nav nekāds greznais, bet ir darbs un par to maksā.
Rīt abi ar Kristapu esam uzaicināti pie angļu lēdijas uz dineru – jebšu vakariņās. Būs jāpalūdz lai palīdz tikt skaidrībā ar vēstuli, ko saņēmu no iepriekšējās baznīcas vikāra Maikla Andrejeva. Kad teicu, ka apsveru iespēju turpmāk apmeklēt All Saints baznīcu, kur tusē dārznieks ar mana vecuma cilvēkiem, viņš lāgā neklausījās… tagad laikam saķēris kreņķi.
Nabas saite ar Latviju pamazām atmirst dabīgā nāvē. Tas par dienasgrāmatu. Laikam jāsāk sacerēt epilogs.