Auto pa īstam!
Jau 3 dienas braucu pa kreiso pusi!
Pirmajā izbraucienā, kad iebraucu pirmajā apļa krustojumā, mani ar signāliem sveicināja vairākas mašīnas… laikam jau tas nozīmēja “Laipni lūdzam Lielbritānijas autobraucēju rindās!” 
Braukšanas kultūra šeit visā visumā līdzīga mūsējai – kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ, bet dažreiz atjēdzas un palaiž kādu sev pa priekšu… “Paldies” ar avārijas uguņiem vai pagriezienu pārslēgšanu līdz šejienei vēl nav atnācis. Babaju rajona šaurajās ielās, savukārt, viss ir otrādi – gandrīz vai sacensība par to, kurš pirmais atradīs brīvu vietu starp malā stāvošajiem auto lai palaistu pretimbraucošo… Un tie nav tikai babaji, bet gan visu nokrāsu un dzimumu šoferīši. Paldies tiek parādīts paceļot plaukstu, bet neatraujot to no stūres.
Pārslēdzot domāšanu no labās braukšanas joslas uz kreiso, nākas saskarties ar 3 galvenajām problēmām:
1. Iekāpšana automobīlī. Nezinu, cik ilgi vēl ložņāšu ap kreisajām priekšējām durvīm lai iekāptu fordiņā! Neierasta ir arī iesēšanās pati par sevi, jo stūres dēļ tas nav tāpat, kā Latvijā ierasto mašīnu pasažiera pusē.
2. Gabarītu sajūta. Kreiso priekšējo stūri nejūtu nemaz! Tā kā tādu notirpušu roku! Pirmajās dienā regulāri braucu uz apmalēm un Kristaps pāragri sirmoja, ar abām rokām ieķēries rokturī virs durvīm. Štrunts par apmalēm, bet ielu malās stāvošie auto, babaji un barjeras bija reālās briesmās.
3. Ātrumu pārslēgšana. Ātrumu kloķis un slēgšanas virzieni ir tie paši, kas parastos auto, bet pati rīkošanās ar it kā ierasto verķi ir tieši tāda pati kā rakstīšana ar kreiso roku. (Arvīdam – ar labo
) Regulāri tizlojos un sabāžu ne tur kur vajag un auto iet kā veca meita pa arumiem uz pažarnieku balli… bet iet! Pasažieri klusē un varbūt, ka tas ir pat labi
Gadās arī aizdomāties un automātiski iekārtoties labajā joslā, bet tad jau pretimbraucošie saprotoši taurē un nākas atgriezties savdabīgajā realitātē…
Citas ar auto saistītas lietas.
Izmaksas. Automašīnas te maksā salīdzinoši lēti. Salonos cenas ir dārgākas, jo te ar likumu ir noteikts, ka firmas nedrīkst pārdot spēkratu ar jebkādu slēptu defektu. Tādēļ visi vecie lūznīši ir sačubināti un attiecīgi arī maksā dārgāk. No privātajiem jāpērk tāpat kā pie mums Rumbulā vai pēc sludinājuma. Piemēram – 2003. gada Rover 75 maksā ap 1400 mārciņas. Ir redzēts Volvo S80 par 999, bet 2002.gada Mazda323F maksā 750… Uz ielām daudzi auto ar cenu zīmēm logos. Dīvaini, ka šeit auto izlaiduma gadu neuzskata par īpaši svarīgu, tāpat kā Latvijā tas ir ar motocikliem – galvenais ir noskrējiens un ekstras. Pie ekstrām tiek pieskaitīts arī stūres pastiprinātājs, CD un kondicionieris, par kuru esamību liecina lieli uzraksti logos. Mazās mašīnītes, kā Ford Ka un Vauxhall (Opel) Corsa ir dārgākas, jo tām ceļu nodoklis un apdrošināšana ir lētāki.
Mans 1997. gada Ford Escort Estate 1,8TD izmaksāja 380 angļu naudas. Ceļu nodoklis 6 mēnešiem – 112.75 GBP Pērkot uz gadu tas maksātu 168. Vislielākais brīnums ir apdrošināšana. Ir daudz kompāniju un daudz interneta lapu, kurās var iegūt cenu salīdzinājumus gocompare.co.uk un moneysupermarket.com ir populārākie. Ja esi Anglijā mazāk par gadu, tad daudzas kompānijas nemaz neapdrošina. Latvijas apdrošinātāju piešķirto Bonus Malus klasi arī te nevienam nevajag. Tas, kas bijis uz kontinenta – paliek uz kontinenta. Kārtējo reizi skaidrs, ka briti dzīvo savu dzīvi. Jāsāk visu no sākuma. Piedāvājuma atšķirība ievadot pilnīgi identiskus parametrus ir satriecoša – no 600 līdz 2650 gadā! Visi prasa mistisku depozītu no 120 līdz 350 mārciņām. Pēc 4 dienu cītīgiem meklējumiem atrodu lētāko – 117 depozīts un 50 mēnesī. Ļoti ierasta lieta ir Direct Debit. Samaksā par kaut ko un turpmāk no tava konta novilks ciparus. Ceru, ka būs ko novilkt 
Mašīnas pārrakstīšana šeit ir vienkāršota kā daudzas lietas – tehniskajā pasē ieraksta jauno īpašnieku, adresi un parakstās… nosūtam pa pastu un gaidām savu A4 formāta tehnisko pasi.
Laikam jau tagad esmu pilntiesīgs kreisais braucējs!
Oskars Tutiņš 