Autoprieks, zobi un siksna…
Sveiki mīlīši!
Ir pagājusi nedēļa, kopš ieguvu auto.
Skaidrs, ka pirmā lieta, kas jāveic ar vecu dīzeli, ir – jānomaina zobsiksna un eļļa. Pierakstījos servisā uz nākamo ceturtdienu. Un šodien siksna pārplīsa. Speciālisti un pat nespeciālisti zina, kas notiek šādos gadījumos. Motors ir nododams lūžņos.
Pirmais piegājiens autosatiksmei ir cietis neveiksmi. Zinātāji iesaka nodot auto šrotā un tad dabūšu apmēram 150 mārciņas. Vēl varētu atgūt apmēram 80 mārciņas par samaksāto ceļu nodokli. Apdrošināšanu varot iesaldēt līdz nākamajam auto.
Pagājušajā sestdienā nospēra ričuku, nedēļu vēlāk – šitāda šaize. Priekšnieks, no kura auto ieguvu ir tāds drebelīgs – prasīja, vai viņam tagad būšot man jāatdod nauda. Latvijā par to neviens laikam neuztrauktos – naudu atdevi – atslēgas paņēmi – tālāk tavas problēmas. Raiens taisnojas, ka naudas tagad neesot un viņš braucot atvaļinājumā. Pēc 2 nedēļām atgriezīšoties un tad tiksim galā. Bēdīgi ir tas, ka man bija paredzēts sākt strādāt citā darbā, kur nepieciešama mašīna. Tagad viss apmetis kūleni. No vienas puses jau it kā ir labi, ja priekšnieks jūtas parādnieks, kaut viņam tā nevajadzētu pat justies. No otras puses – vienalga tizli viss kaut kā… trīs lietas labas lietas? Mobilais nozuda, ričuks un tagad auto pagalam… varbūt ar to arī mani kreņķi Anglijā ir beigušies? 
Kaut nu tā būtu…
Oskars Tutiņš 