Dakšu cilājamais vāģis FLT
Nu, pat nezinu, vai man tagad vispār ir jāsveicinās, jo esmu oficiāls “forklift and counterbalance truck driver” , jebšu pārvietotājtransporta vadītājs. Nosačkoju darbu un divās dienās noliku tiesības. Visātrāk iespējamās apmācības bija 60km attālajā Leicesterā. Divās dienās par 282 mārciņām plus VAT(PVN) un plus ceļa izdevumi. Par ceļu vien varētu atsevišķu stāstu uzrakstīt! Autobuss 60 km ceļa posmu brauc 2,5 stundas, cauri visiem iespējamajiem ciematiņiem. Kārtējo reizi redzot ceļa norādi “Leicester 16(10,8,6,4)” bet aizbraucot citā virzienā, jo lūk Anglijas Mazpisānos kādai tantiņai arī varbūt vajag pavizināties, atliek vien pacietīgi nopūsties. Cita autobusa nav, tādēļ ceļu īsinu runājot ar tantiņām. Vienai vīrs ir bijis ciema policists un viņa pat lāgā nepamana, ka neesmu anglis. Citas interesējas par Latviju un par to, ko te daru. Atzīšos, ka jau sen nejauši satiktiem angļiem nesaku, ka esmu atbraucis strādāt. Es studēju un pie viena cenšos arī piepelnīties. Drīz jau pats tam būšu noticējis. Nonākot galapunktā esmu jau visu nokavējis un sagaidītājtransports aizbraucis bez manis. Nākas ņemt taksi. Babajs prasa 5 paundus, bet man jau nav variantu! Vēlāk izrādās, ka mācības notiek 5 minūšu gājiena attālumā. Taksisti visās valstīs ir vienādi. Grupā esam divi studenti. Otrs jau braukā. Man liek noskatīties filmiņu un pēc tam nokārtot teorētisko testu. Testā 20 jautājumi ar atbilžu variantiem un 5 jautājumi, kuros jāizpaužas rakstiski. Piemēram: „Nosauciet 4 iemeslus, kādēļ forklifts var apgāzties”, vai arī „Kam jāpievērš īpaša uzmanība iekraujot kravu smagmašīnā?” Mazliet pamokos, bet uzrakstu. 2 kļūdas un uzslavas/atzinības kokteilis. Tālāk sākas braukšana. Dikti, dikti šaurā vietā jāgrozās kā proti. Pie tam aparāts ir mazāks kā pie manis darbā un elektriskais. Mani pierakstīja ātrajā kursā pēc tam, kad biju nodievojies, ka jau gadiem braucu ar to verķi, jo savādāk mācības ilgst 5 dienas. Tagad sagāžu visas konstrukcijas un instruktors šaubīgi groza galvu. Pēc pusstundas jau šīberēju visai ciešami. Un Angļu puisis sevi slavē kā lielisku skolotāju. Otrās dienas vakarā eksāmens. Dažas sīkas kļūdiņas, bet no pieļaujamajiem 20 soda punktiem savācu tikai 15 un tiesības ir rokā! Tagad varu no augšas un ar nosodījumu darbā vērot dulburus, kuri brauc bez attiecīgas licences – FUI!
Darbā, cīņā par mani, ir uzvarējis Dough un no nākamās nedēļas es tieku pārcelts no ražošanas uz pasūtījumu komplektēšanu un jumta logu remontu. Ardievu prese! Pēdējās dienas dzīve angārā dēļ dūmiem un/vai caurvēja, kļuva neciešama. Raiens, kurš tā arī neatdeva solīto naudu par mašīnu, mūk no manis un atmosfēra kļuvusi visai smirdīga. Adams, kuram laikam bija kādi plāni uz mani, arī ir uzmetis lūpu, ka eju prom no ražošanas. 6GBP/h ar neapmaksātu pusdienlaiku, piedūmotās telpās, neesot nopietns arguments, jo visi te gadiem tā strādājot. Paraustu plecus un dodos tālāk. Rīt pārrunas par manu turpmāko darbu un algu.
Skolā šonedēļ brīvlaiks un daudz, daudz mājasdarbu, kuriem nespēju pieķerties. Arī tagad piesēdos lai rakstītu apcerējumu ”Importance of academic writing style in manufacturing technology”. Tā vietā uzrakstīju šo tekstiņu. Ai ai ai – nu, kā tā drīkst?!
Oskars Tutiņš 