Oskars Tutiņš

Ieradums…

14 novembrī, 2010 at 17:31 (Anglija 2010)

Šis ieraksts kārtējo reizi top tapšanas pēc… nav vai nemāku saskatīt ievērības cienīgus notikumus ikdienas rutīnā. Kaut gan, ja tā padomā, tad par daudzām lietām neesmu ieminējies.
Bērni.
Britānijas bērni jau no mazām dienām tiek rūdīti. Vakar darba kolēģa sievai piedzima bēbis. Noticies tas bija no rīta un džeks visu dienu strādāja kā parasti. Šodien jau 7 no rīta viņš ir darbā un rosās kā allažiņ. Uz manu pārsteigumu viņš reaģēja izbrīnīti, saka: viņš viss manī – guļ kā lācis! Tagad topu pārsteigts vēl vairāk – sieva jau vakarā izrakstīta no slimnīcas un padsmit stundu vecais sīcis arī! Ja tā padomā, tad pirmo dzīves nakti pavadīt mājās nevis slimnīcā – tā ir laba zīme! Iepirkumu centros var redzēt cilvēkus, kuri staipa nedēļu vecus zīdaiņus. Bieži vien vecāki ir satuntulējušies, bet bērni  T-krekliņos. Es nestāstu par atsevišķiem gadījumiem, bet par ikdienā uz ielas redzamo. Madara saka, ka nekur nav nopērkamas bērnu zeķbikses. Tad jau pamazām kļūst skaidrs, kādēļ briti spēj pārdzīvot jau kuro ieceļotāju vilni – viņi vienkārši ir norūdīti! Var jau brīnīties par britu medicīnas pakaplojumu kvalitāti (Paracetamols palīdz pret visu, bet, ja nepalīdz, tad atnāc pēc nedēļas un sāksim pētīt – kas vainas Paracetamolam saistībā ar tavu vārgulīgo organismu). Bērni puspliki, paši ēd neveselīgi, klimats drēgns, bet dzīves ilgums vienalga par 10 gadiem lielāks! Mana teorija ir tāda – norūdīti kopš bērnības un notikumus uztver vēsā angļu mierā un bez stresa. Latviešiem ir vērts pamācīties!
Darbs. Par rutīnu sūdzēties būtu grēks. Šodien pusi dienas braukāju ar forkliftu un gādāju iztrūkstošās preču pozīcijas, bet otru pusi dienas laboju pilnīgi jaunus jumta logus. Polijā saražots TĀDS brāķis, ka tagad katru jumta logu jāizpako, 4 detaļas jānoblīvē ar jēlgumiju un ventilācijas restītes vietā jāieliek švammveidīga lente. Sola, ka no nākamās nedēļas man dos auto un braukšu viens pats pa visu Angliju un Velsu veicot tās pašas darbības ar jau iemontētajiem logiem, jo garantija tiem ir 10 gadi. Lietus laikā īpaši feini ir izņemt jumta logu (ja tiek klāt no iekšpuses, tad ir paveicies)un tad, klausoties saimnieka vaimanās par jaunajiem dīvāniem, skrūvēt un lipināt gaismu nesošo izstrādājumu, ko šei sauc par “Skylight” (debesu gaisma, kas nezkādēļ nāk komplektā ar debesu slapjumu.) Pagājušajā nedēļā remontbrigāde trāpīja ķīniešu mafijas dzīvoklī… žēl, ka joprojām vāji saprotu angļu ikdienas sarunvalodu un  žargonu, taču bez tā visa ir skaidrs, ka mani sagaida jauni piedzīvojumi Šodien saņēmu algas aprēķinu par pagājušajā nedēļā nostrādātajām stundām… kaut kādā veidā ir sarēķinātas 72,75 stundas par kurām samaksāti 383 paundi. Biju dzirdējis, ka nodokļu aprēķinos te ir kāda mistiska robeža un iespējams strādājot vairāk uz rokas saņemt mazāk, jo tiekot sasniegta kāda jauna līmeņa nodokļu likme…. piedodiet – nestrādāšu vairs šitā, jo jau apnicis, ka visi kolēģi un pat kaimiņš atbildot uz sveicienu saka – “You look tired”, jebšu – “Tu sūdīgi izskaties.”
Atpakaļ uz Latviju negribas joprojām. Madarai gan.
Gan jau atkal kādreiz ko ierakstīšu!