Atkal svētdiena…
Anglija ir forša! Darba režīms un atalgojuma sistēma paverdzina. Brīvprātīgā verdzība. Reiz kaut kur lasīju īsu stāstiņu par to, kā viens pirmatnējais valdnieks nomainīja važu verdzību pret naudas verdzību. Pilns fragments atrodams šeit: http://tautiskums.blogs.lv/2007/06/26/demons-kratijs/ Apziņa, ka par katru nostrādāto stundu – pat nē – par katrām nostrādātajām 15 minūtēm (jo laiku uzskaita stundas ceturkšņos), noteiktā laikā saņemsi konkrētu summu – liek strādāt arvien ilgākas stundas. Sestdien visi vienojāmies, ka strādāsim līdz diviem. Ap vieniem saprotu, ka nepaspēšu pabeigt līdz galam iesākto un pieķeru sevi pie domas, ka derētu palikt ilgāk. Labi, ka angļi ved pie prāta un saka, ka vajag atpūsties. Viņiem nav ne mazāko problēmu ar darba atstāšanu pusratā – darba laiks ir beidzies! Iespējams, ka visās senā kapitālisma zemēs tas tā notiek. Tāpat kā man nav saprotama viņu nespēja vai negribēšana pacelt zemē nokritušu lietu. Pat pusglaunos veikalos darba dienas beigās ar drēbēm pilna zeme. Tauta spārda un bradā, bet pērk to, kas ,iespējams, iepriekšējā dienā tāpat mētājies pa zemi. Ko tur par veikaliem – mācītājam baznīcā sprediķa laikā no rokām izkrīt kāda svēta grāmatiņa un paliek gulēt zemē līdz dievkalpojuma beigām, jo īsts anglis no zemes neko neceļ. Tagad skaidrs, kapēc viņi te nesēņo! Taču, ja paveicas, tad sastapsi cilvēkus, kas gan lasa sēnes, gan ar gaiseni šauj trušus un baložus. Divas dienas ēdam baložu fileju mērci. ŅAMMM!!! Meža baloži ir stipri lielāki par pilsētas baložiem un to medīšana ierobežota tikai publiskās vietās un privātās teritorijās. Tāpat var medīt trušus. Daudz ir arī fazānu, kurus tā nemaz šaut nevar, bet pa burzmai trāpās arī pa tādam Darba kolēģis gan ķer un ēd zivis (nevis laiž vaļā) gan apsolīja mani paņemt līdzi uz šādu tusiņu. Kāds zināms latvietis arī našķējas ar trušiem, kuru te ir bezjēgā daudz. Ja grib, tad var atrast visu – galvenais ir nepalikt uz vietas un neieslīgt rutīnā. Beidzot esmu sapratis laboratorijas darba uzdevumu, kas jānodod 7. decembrī. Labāk vēlāk nekā nekad! Paldies visiem, kas uzmundrina, raksta vēstules un komentārus vai vienkārši lasa manus skricelējumus)
Oskars Tutiņš 