Briivdienas… joprojaam…
Sveiki atkal!
Laikam ir taa, ka pirmo reizi saaku mazliet ilgoties peec Latvijas. Tiesa, nevis kaa peec valsts vai Dzimtenes, tachu gribeetos satikt daudzus cilveekus. No otras puses – tas noteikti ir bezdarbiibas rezultaataa sakaapinaajies sentiments. 10 briivdienas, kuru laikaa naakas izdomaat ko lai pasaak. Ja buutu kaadi ietaupiijumi vareetu doties shopingot vai aizbraukt kaut kur… bet tagad atliek skatiities TV, lasiit graamatas vai barot gulbjus, zosis, piiles un trushus vieteejaa parcinjaa. Pat alkohols taa iisti neiedvesmo!
No bezdarbiibas visaadas dumiibas var galvaa sarasties un pat uz Latviju sagribeeties 
Atskatoties uz aizgaajusho gadu noteikti varu apgalvot, ka tas ir bijis spilgtaakais un interesantaakais manaa liidzshineejaa muuzhaa, tacho otru taadu laikam es vairs negribeetu 
Tagadeejais darbs ir saliidzinoshi LJOTI labs un daudz naakas straadaat ar galvu. Ljoti paliidz tas, ka pirms tam atsvaidzinaaju matemaatikas zinaashanas, jo nepaartraukti ir jaapreekjina visaadas tableshu svara un daudzuma izmainjas. Shobriid es tieku apmaaciits par tableshu apvalkotaaju (coating). Kad dazhaadu granuleeshanas un preseeshanas procesu rezultaataa tiek izgatavota tablete, taa ir raupja un noteikti iestreegtu riiklee. Tad nu paraadaas Oskars, kursh saber porciju ar ripinjaam taadaa kaa lielaa centrifuugaa, samaisa kliisteri, pievieno kraasvielas un apsmidzina kaarteejo gingseng (zhenshenju), vitamiinu vai menopauzes simptomu noveershanas liidzeklja devu. Stipri daudz visaadas automaatikas un reguleejamu klokju, bet veel vairaak ir parakstu. Vienu dienu meegjinaaju saskaitiit cik reizes man jaaparakstaas par vienu apstraades procesu un skaits sajuka pie 70. Par katru siikumu atbild konkreets cilveeks ar savu parakstu – gandriiz kaa Staljins teica: “Katrai probleemai ir vaards, uzvaards un teevavaards”. Shad un tad atbriivojas jaunas darba vietas, jo cilveeks varot kljuudiities 5 reizes. Taa vismaz apgalvo polji. Labaakaas zinjas ir taadas, ka sheit caur agjentuuru nestraadaa ilgaak kaa meenesi – vai nu atshuj vai pienjem patstaaviigaa darbaa par saliidzinoshi labu samaksu – 9,50 stundaa. Lielaakaa dalja anglju sheit straadaa vairaak kaa 20 gadus un ir apmierinaati ar dziivi, atshkiriibaa no manas ieprieksheejaas darbavietas dzelzhu ruupniicaa. Ljoti ceru, ka sheit straadaashu vismaz liidz briidim, kameer beigshu universitaati.
Tas nu pagaidaam viss. Ja ir jautaajumi – komenteejiet vai rakstiet veestules!
Jeedziigu Jauno Gadu!
4 komentāri
Comments are closed.

Arvens said,
29 decembrī, 2010 plkst. 13:21
Tad jau jāgaida tā LIELĀ diena kad tiksi pieņemts PATSTĀVĪGĀ darbā !!! 😉
ivars said,
30 decembrī, 2010 plkst. 08:04
Priec;igus svētkus un ātrāk tikt full time!
sniedzuk said,
9 janvārī, 2011 plkst. 15:22
Aiz ņihuy dzelats vienmēŗ prātā nāk visādas dumības, kad saproti, kas tev vissvairāk vajadzīgs, jo darbs, darbs, augstskola un atkal darbs nu nav tas, ja tu dzīvotu pie saviem mīļajiem, kad beidz skriet pa dzīvi pēkšņi sāc ilgoties. Paliec egoists. Redz man slikti. Tiešām tikai tagad ilgojies pēc savējiem, pēc Latvijas, pēc dzimtenes[!?] Neesmu nekāda patriote un savu mūžu nemūžu,. Tomēr mēs cīnamies par neredzamām robežām, bet tur ,kur ir tavi mīļie[tuvākie] tur ir atva sirds un sirds miers……[!],./,./
Oskars Tutins said,
11 janvārī, 2011 plkst. 14:54
Hmmm… nu, ja izklausiijaas, ka saku, ka man slikti, tad atvainojiet par paarpratumu… Tas, ko veeleejos pateikt ir tas, ka gribeejaas aatraak atpakalj uz darbu. Un aiz bezdarbiibas var saakt domaat mulkjiibas. Puse no maniem miiljaiem ir sheit. Taatad – man jaapaarpleeshas uz puseem? Manaa izpratnee taas robezhas ir paaraak izteiktas. Paarmetumiem , manupraat, nav vietas.