Svētdiena un baznīca(s)
Sen neko neesmu par savām baznīcas gaitām uzrakstījis…
Joprojām vazājos apkārt pa dažādām svētām celtnēm meklēdams sev tuvāko. Tās baznīcas mācītājs, kur satiku angļu lēdiju Jenny un viņas vīru Džimu, jau ir atmetis cerību mani vest pie prāta un ir samierinājies, ka pāris svētdienas mēnesī es dodos apmeklēt citu baznīcu.
Man ir radies priekšstats, ka Anglijā katra baznīca dzīvo savu dzīvi un ievieš savus uzlabojumus liturģijā, noformējumā un aktivitātēs. Tiem, kas nezin, jāpastāsta, ka esmu kristīts kā luterānis, bet patiesi jūtos piederīgs pareizticīgajiem. Ko es meklēju baznīcā?
1. Mieru. Es vēlos lai man neuzbāztos. Es vēlos būt ar Viņu divatā. Tiem, kuri saka, ka priekš tam nav jāiet uz baznīcu, es piekrītu, taču tur man sanāk labāk koncentrēties. Anglijas baznīcās Tev noteikti uzreiz nāks klāt un dzīvi interesēsies par to, no kurienes esi un kas tevi šurp atvedis. Viņiem šeit ļoti aktuāls ir stāsts par to, kā reiz Džavaharlals Neru bija ieradies apciemot savu meitu Indiru Gandiju, kura toreiz mācījās Oxfordas universitātē. Viņš esot iegriezies vienā no baznīcām, bet tur neviens gar viņu neesot licies ne zinis. “Jūsu ticība ir vienaldzīga” – tā viņš pēc tam esot teicis un angļi grauž nagus, ka toreiz palaiduši garām iespēju pievērst kristietībai visu Indiju. Kopš tā laika viņi katru jaunienācēju metas uzrunāt. Man jau labāk gribētos, lai tas Neru toreiz labāk būtu devies uz kādu krogu.
2. Iedvesmu. Jēzus daudz ir runājis līdzībās. Šāds informācijas pasniegšanas veids ir ļoti efektīvs jo cilvēks spēj iztēloties kādu sev saprotamu situāciju un tad piemērot to idejai. Neliels piemērs no Agra Sutras (mans garīgais skolotājs Latvijā) sprediķa: Reiz kāds ceļinieks naktī un lietū klauvējis pie bagāta nama durvīm. Namatēvs atteicis naktsmājas. “Tu laikam tiešām neesi vietējais, jo visi zin, ka es ar labdarību nenodarbojos. Dodies uz ciemu, tur tev varbūt paveiksies.” Ciemā dzīvoja kurpnieks, kurš bija nabadzīgs, bet visiem palīdzēja cik spēja un par to viņu ļoti cienīja, atšķirībā no bagātnieka, kuru pēc tam, kad tas nomira, apglabāja kapsētas tālākajā stūrī aiz krūmiem pie sētas. Bērēs bijis vien mācītājs un kurpnieks. Taču pēc kāda laika arī kurpnieks pārstāja palīdzēt trūkumcietējēm. Kad cienījamie pilsoņi to sāka izprašņāt, kas par iemeslu tādai pēkšņai skopulībai, kurpnieks atbildējis: “Dīvaini, ka līdz šim jūs neinteresēja, kā es spēju palīdzēt citiem, kaut pats esmu tik nabadzīgs. Tagad es varu atzīties, ka man visu laiku naudu labdarībai deva tas bagātnieks, kuru jūs tā nievājāt, jo viņš vēlējās palīdzēt nesaņemot neko pretim.” Mācītājs esot licis sevi apglabāt blakus bagātniekam. Šis īsais stāstiņš manā dzīvē izmainījis vairāk kā visi gudrie sprediķi kopāņemot. Diemžēl šeit dievkalpojumi vairāk atgādina teoloģijas lekcijas, kurās pamatojoties uz bībeles citātiem tiek kaut kas pierādīts. Man neko nav jāpierāda – parādiet vēl kādu veidu, kā es varētu kļūt par labāku cilvēku un viss!
3. Līdzīgi domājošus cilvēkus. Līdz šim visi angļi, kam esmu paudis savus uzskatus, ir atzinīgi mājuši ar galvu, bet neko nav dzirdējuši, ka tāda baznīca te būtu atrodama. Viņiem vienīgās atšķirības ir ārējas – vienā baznīcā met krustus, otrā nemet. Vienā vietā pie dievgalda iet stāvus, citur metas ceļos. Šur tur kvēpina vīraku, bet citur cienā ar kafiju un maizītēm. Pie vieniem uzrīkots projektors, uz kura ir dziesmu teksti un smieklīgas ilustrācijas sprediķim, bet pie citiem izsniedz drukātas lapiņas.
Līdz šim vienmēr esmu atgriezies Saint Peters church, jo tur nav tādas opcijas kā PEACE. Visur citur pēkšņi ar visiem ir jaapkampjas un jānovēl “Let the peace be with you” jebšu – miers ar tevi. Šodien pārnācu mājās no baznīcas un izrādās, ka es smaržojot pēc korvalola. Vecās kudzītes laikam mani nedaudz apsiekalojušas. Man uzreiz ieslēdzas panika, kad sākas PEACE – bet jānotiek taču pretējam! 🙂 Otra lieta ir ziedojumi. Tā šķīvja laišana apkārt parasti ir skaistākās dziesmas vidū! Labi jau labi – grēkoju es ar desmito tiesu, bet nevajag taču no tā taisīt šovu! Lai stāv goda vietā kastīte, kurā saliekam cik spējam un vēlamies! Lai gan viņiem tur rituālā tā naudiņa nonāk uz altāra un tiek uztverta kā upuris vai kā tamlīdzīgi. Var taču to kastīti tāpat uzlikt uz altāra! Nu, nezinu… varbūt jātaisa sava sekta 🙂
Lai nu jums izdodas saprast un atrast to, ko esat sapratuši! 🙂
Oskars Tutiņš 