Oskars Tutiņš

Gads

15 martā, 2011 at 20:09 (Anglija 2010)

Nav ko vilkt garumā un teikšu kā ir – šis ir pēdējais dienasgrāmatas ieraksts.
Rīt paliek gads kopš atbraucu uz  Angliju. Pēdējā laikā ieraksti tapa ar piespiešanos. Paldies tiem cilvēkiem, kuri uzdeva jautājumus un komentēja ierakstus. Paldies tiem, kas lasīja un veidoja statistiku Paldies Arvīdam, kurš visu ir apkopojis un gandrīz jau iesējis ādas vākos

Laikam iederētos tāds kā gada pārskats un atziņas.
Pirmkārt – atskatoties uz lēmumu braukt šurp, es nožēloju tikai to, ka neizdarīju to jau pirms daudziem gadiem. Taču – katram savs laiks.

Otrkārt – taisnība ir tiem, kas saka, ka šeit vienmēr būsim svešinieki. Savādāk nemaz nevar būt! Kāda saikne var būt starp cilvēkiem, ja otrs nesaprot, ja viņam saki: “kas i’ – štrunta polšu uz diviem nevaram izlakt?” Protams, ka angliski es to nesaprotu… tātad – neesmu savējais.

Treškārt – ja esi izlēmis braukt šurp apstākļu spiests – aizmirsti kas esi bijis. Koncentrējies uz to, kas tev ir galvenais. Vai arī mēģini to priekš sevis noformulēt. Jo ātrāk jo labāk.

Ceturtkārt – novērsies no negatīvā. Gan par Latviju, par angļiem, par darbu un par sevi galu galā. Pamani labo sev apkārt, nepārstāj brīnīties par sīkumiem un priecājies, ja nav nopietna iemesla skumšanai.

Piektais – darbu sākums parasti ir smags. Un ir pat labāk, ja tas ir tā. Godprātīgi strādājot viss kļūst tikai labāk. Tiesa – nedrīkst aizsēdēties vienā vietā, jo – kas velk, tam krauj. Nepārstāj meklēt izdevības līdz esi atradis to, kas tev patīk un ar savu Anglijas darba pieredzi kaut vai fermā, jau varēsi atrast praktiski jebkuru darbu citur starta līmenī.

Sestais – mācies! Aizej uz tuvāko koledžu un vaicā pēc bezmaksas kursiem. Tādu ir daudz. Sāc ar angļu valodu un matemātiku, tad pievieno pirmo palīdzību, pareizas smagumu celšanas kursus un citu drazu, kas pirmkārt vairos tavas angļu valodas zināšanas, otrkārt radīsies jauni paziņas un treškārt – CV ļoti iespaido Anglijā beigti un pat nebeigti kursi.

Septītkārt – bēdz no rutīnas. Ir nenormāli viegli pierast pie konkrētas naudas summiņas noteiktā laikā un brīvdienas pavadīt dīvānā ar kādu no pudelēm rokā. Anglija ir ārkārtīgi dažāda un spēj pozitīvi pārsteigt ik uz soļa. Ir tikai jāpaceļ pakaļa un jādodas laukā.

Astotais – mašīna. Parastu mazu braucamo var nopirkt par 250 naudiņām ceļa malās. Pievieno tam apmēram 120 depozītu par apdrošināšanu un dodies ielās! Es pat liktu šo punktu pirmajā trijniekā, bet – neiešu taču te tagad ko pārtaisīt!

Varētu jau bārstīt padomus vēl un vēl, bet tāds nav pēdejā ieraksta mērķis. Šim ierakstam vispār nav mērķa!
Gada laikā esmu stabili iekārtojies. Protams, ka māja varētu būt labākā vietā, bet tad tā būtu tālāk no koledžas un lielveikaliem, kuros nereti var noķert supernocenoto pārtiku Ir labs darbs. Tas, ka stundā saņemu par 40% vairāk kā minimālā alga, ir patīkami, bet svarīgāk ir tas, ka katru rītu ceļos ar prieku un eju uz darbu ar pozitīvām emocijām. Žēl, ka arī šeit mani grib likt par priekšnieciņu, bet, pagaidām, man ir labi argumenti lai no tā atkratītos. Universitātē klājas ļoti smagi. Maiņu darba dēļ lekcijas varu apmeklēt tikai katru otro nedēļu un vienalga uz pirmo nodarbību, kas ir B Tehnoloģijas – polimēru ķīmija un elektrofizika, es nepaspēju nekad… rezultāts ir visai prognozējams. Darba devējs gan ir oficiāli apsolījis nākamo gadu apmaksāt un rast iespēju tikt uz visām lekcijām. Šo gadu var uzskatīt par tādu kā iesildīšanās periodu.
Pamazām varu sākt plānot atmaksāt parādus. Šī fakta un sajūtas dēļ vien bija vērts braukt šurp!
Ļoti ļoti pietrūkst jaunāko bērnu. Jūtu, ka atsvešinos, ka nav par ko parunāt kad sazvanamies. Arī tas ir iemesls, lai pārtrauktu rakstīt dienasgrāmatu – nu būs jazvana un jāstāsta kā mums te klājas!

Gan jau, ka kādreiz kādus iespaidus šeit vēl piefiksēšu, bet vienalga atvados.
Brauciet ciemos!