Oskars Tutiņš

Un tomēr! :)

23 martā, 2011 at 12:42 (Ceļojums pa Lielbritāniju, Latvieši Anglijā)

Nu, kā lai patur sevī labās lietas?
Joprojām tik daudz jauku notikumu un iespaidu.
Es ceru, ka pēc gadsimtiem arī Latvijā būs iespējams tas, ar ko sastopos šeit.
Kādās brīvdienās kāpjam mašīnā un braucam kur acis rāda, bet ar domu uz jūru un kalniem – tātad uz Velsu. Biju dzirdējis, ka tiem, kuriem Lielbritānija nepatīk, vajag nokļūt šajā interesantajā nostūrī. Fantastiskais zemes reljefs, miljons aitu un divi miljoni jēriņu, kas vāļājas zālē kā izbārstīti vai arī mēģina badīties, kaut vēl lāgā nemāk nostāvēt. Labi – kalnus Latvijā neiegūsim un varbūt pat nevajag, bet sakoptie ganības atdalošie dzīvžogi  nekurienes vidū un asfaltētie celiņi, pa kuriem varbūt dažas govis gadā iziet nokratīt dubļus no pazolēm, rada gaišu skaudību un apbrīnu. Un tad – ceļa malā maza būdiņa, kas atgādina sirsniņmājiņu – nodomāju jau, ka pārākais serviss ceļiniekiem, bet, piebraucot tuvāk, uz durvīm ieraugam uzrakstu – Free range eggs… – laimīgo vistu olas. Man nebūtu ienācis prātā, ka jāiet palūrēt kas tai būdiņā, bet Madara ir dzirdējusi, ka tādās zemnieki mēdzot tirgot savu produkciju. Durvis tiešām vaļā un uz plauktiņa glīti sakrautas brūnās skaistules… lielas un mazas tīras un ar “firmas zīmi”. Pie sienas cenu lapiņa. 30 olu brete – 1,50 mārciņas. Blakus – kastīte ar naudiņu, kuru atstājuši iepriekšējie klienti. Stāvēju un gandrīz raudiens uznāca – kam ir jānotiek, lai es tādu mājiņu varētu izlikt pie Bauskas lielceļa un šādi tirgot olas Latvijā? Tas, ka olas nospers (labākajā gadījumā, jo visticamāk vienkārši saplēsīs prieka pēc) un naudiņu nosper ir pats par sevi skaidrs. Piegānīs taču vēl! Un tad atnāks Pārtikas Veterinārais Dienasts rokrokā ar Ieņēmumu Dienestu un uzliks sodus, lai nekad mūžā kas tāds vairs prātā neienāktu!
Daudz skaistu iespaidu un labu cilvēku. Varētu padomāt, ka tas tikai laukos – nē!
Kaut kur biju padzirdējis par nevajadzīgo lietu atdošanas portālu http://www.freecycle.org – ielīdu apskatīties, piereģistrējos savā un pāris tuvāko miestu grupās. Ieliku ziņu, ka vajag virtuves sienas skapīšus. Saņēmu daudz jauku piedāvājumu. Šodien atvedu mājās. Labi – atdeva dāmīte to, kas viņai nav vajadzīgs, bet – ieveda mājās, ar tēju sacienāja un bija gatava sadabūt jebko, kas man varētu būt vajadzīgs. Un tas nav viens cilvēks! e-pasti nāk kaudzēm ar visādu mantu piedāvājumiem un visi tādi sirsnīgi!
Varbūt kļūstu filosofisks, bet manuprāt – visus Latvijas iedzīvotājus ar varu būtu jāatved uz Angliju un jāpatur šeit kādus gadiņus – varbūt tad tie pārstās kost cits citam rīklē, riet viens uz otru un uzvesties kā … nē – suņi tādu salīdzinājumu nav pelnījuši un atvainojos par vispārinājumu.
Varbūt kaut kad vēl…