Ģikts?!
Pašam to nezinot, Latvijā esmu ieguvis kaiti, kuru grieķi dēvēja par “kāju slazdu” – podagru, bet senlatvieši par ģikti. Nu, labi – nevis ieguvis, bet ciemojoties esmu bijis pārāk negausīgs.
Kārtīgi saēdoties lauku labumus un piedzerot pilnu vēderu ar bonaparti, esmu kļuvis par “bagātnieku slimības” upuri. Kājas īkšķis kā bumba un sāp kā traks! Internetā meklēju info, bet tā ir ārkārtīgi pretrunīga – viens saka, ka jāmērcē siltā sālsūdenī, cits, ka nedrīkst sildīt nekādā gadījumā. Ja jums ir kāds ieteikums – uzrakstiet lūdzu privāti!
Bēdīgākais ir tas, ka, iespējams, uz pāris nedēļām man būs jāievēro gultas režīms
Tas nozīmē, ka netikšu uz darbu, kur mani gaida paaugstinājuma pārrunas.
Tas nozīmē, ka netikšu uz darbu, kur mani gaida paaugstinājuma pārrunas.Bet, vienalga – bija vērts aizbraukt un paciemoties!

3 komentāri
Comments are closed.

Vita said,
17 maija, 2011 plkst. 09:00
Uiii, veseļojies! 😉
Nomalis said,
18 maija, 2011 plkst. 18:05
No tautas līdzekļiem tiek rekomendētas papardes (gan gulēt uz lapām pildīta matracīša, gan saknes iekšķīgi – pie viena arī tārpus iztrenkāšot, tādi atradīsies), zemes tauku smēre, vārpatu saknes (kas arīdzan der pret daudzām citām ligām) un … rīcineļļa. Daudz jādzer, jāskalo sāļi no sistēmas ārā. To vislabāk esot darīt ar apiņu tēju.
Veseļojies!
Minerva Maksūra said,
21 februārī, 2013 plkst. 16:28
Kā tad! Arstējies ar viena tante teica metodēm, kamēr noliksi karoti. Tāpēc ir domāti ārsti.