Oskars Tutiņš

Brīvdienas pavadīju laiskojoties, kā arī devos nelielā izbraucienā Birmingemas virzienā. Pa ceļam regulāri nācās apstāties lai pierakstītu karnevālu, festivālu, gadatirgu un citu pasākumu reklāmas lapiņās minētos datumus un pasta kodus. Var jau būt, ka miljons dažādu lapiņu uz laternu stabiem novērš autovadītāju uzmanību, bet tā ir viena no šejienes populārākajām informēšanas metodēm. Un neviens to arī necenšas apkarot, jo pēc pasākuma tie paši, kuri piestiprinājuši lapiņas, tās arī noņem. Tās netiek pielīmētas, bet gan piestiprinātas ar plastmasas savilcējiem kādus parasti izmanto būvniecībā. Gadījās arī apmeklēt neliela miestiņa “fete” pasākumu. Google un citi online tulkotāji to tulko kā “svinības”. Principā jau tie ir tādi kā pilsētas svētki mazā miestiņā, tikai ar galveno uzsvaru uz labdarību. Ieejas maksa – 1 mārciņa. Dažādu pašdarbnieku priekšnesumi un tirdziņš… visi ienākumi tikšot ziedoti kādam cēlam mērķim, kuru nenoskaidroju.Dažādas loterijas te ir īpaši cieņā: iesist futbola bumbu apaļā caurumā no 10 metru attāluma, oopirkt iesaiņotu pudeli par mārciņu un cerēt, ka tajā būs vīns nevis ūdens, šaut pa pudelēm vai atklāt kārtis mēģinot uzminēt katras nākamās stiprumu attiecībā pret iepriekšējo… nezinu, vai viņi maksā arī kadus nodokļus no ieņēmumiem, bet izskatās ka nē un ka tā tiešām ir tāda senlaicīga izklaide.  Nopirku sev jaunas opīšu čības par 2 mārciņām un 4 cepumus par mārciņu. Ar to arī jutos sniedzis ieguldījumu nezināmā mērķa īstenošanai 🙂 Vasarā šādi pasākumi notiek visur. Ja ir vēlēšanās, tad var izklaidēties uz nebēdu.

Pamazām jāsāk domāt ko iDzīve plūšt rāmi un mierīgi… ir iestājies tāds buržujisks miers. Darbā virsstundu pagaidām vairs nav un var baudīt 8 stundu darba dienas rāmo plūdumu. Naudas pietiek tieši tik lai dzīvotu bez īpašas knapināšanās. Visu, ko gribētos atļauties nevar, bet tā jau laikam būs vienmēr 🙂

dēļas nogalē gan plānojas latviešu pasākums Bostonā, Straumēnos un vēl dažās vietās. Joprojām neesmu izlēmis ko darīt… It kā jau vajadzētu mēģināt atrast sev kādu kompāniju ar ko priecāties par dzīvi, bet tusiņi vienalga joprojām nevilina.