klik klik klik…
Šoreiz rakstu jau piemirstā ieraduma pēc. Nezinu par ko rakstīt, tādēļ ļaušu lai pirkst un taustiņu sadarbība mani pārsteidz 
Dzīve turpinās mēreni raibi. Lielas atšķirības no pasaules mijiedarbības ar Tutiņu kā indivīdu nav – viss ap mani kūleņo kā Latvijā tā Anglijā. Piektdienā piesakos kabeļtelevīzijai, telefonam un internetam. 36 mārciņas mēnesī. Pirmdienā pa TV sākas intensīva reklāma – piesakies un dabūsi pa 20 paundiem! Es eju uz kantori un saku, ka man nemaz nav ievilkts vēl! 27. jūlijā tikai meistars būs – es arī gribu pa 20! Nekā – sūkā ledu! Toties jau otrdienā ievilka TV. Tagad varu vērot mazmazītiņā televizoriņā pasauli, bet tas pārsvarā stāv izslēgts. Pakalpojums jau tika ņemts faktiski tikai interneta dēļ.
Joprojām cenšos pamanīt visādus sīkumus un brīnīties par tiem. Jau pirmajās dienās Anglijā pamanīju, ka cilvēki te lieki nesaspringst par sīkumiem. Virtuvē vai vannasistabā parādījusies veļasmašīna… mēs meklējam atbilstošu vietu, velkam trubas, pieslēdzamies kanalizācijai… Šeit tas notiek šādi:
Caurums sienā, trubas pa fasādi uz notekcaurulēm un visi arieli un vaniši aiziet kautkur… var jau būt, ka lietus kanalizācija ir pieslēgta attīrīšanas iekārtām. Veikalos liela izvēle ar speciālām piltuvēm un savienotājiem šādu “pieslēgumu”veikšanai. dažādu krāsu trubas daiļo katru piekto māju. Par gaumi šoreiz neizteikšos – tieši virs ieejas durvīm tāds “dizaina elements”… Ja es būtu arhitekts, es iesūdzētu šos “meistarus” tiesā un nošautos.
Gadās arī pa feinai odziņai. Jo īpaši izbraucot ārpus pilsētas:
Interesanti vārti un dārziņi, kuriem veltīšu atsevišķu ierakstu un galeriju. Pagaidām visu bildēju.
Vēl ir kāds brīdis, tādēļ šo un to varu sabakstīt… Darbs – arvien vairāk saprotu, ka strādāju attīstīta sociālisma apstākļos. Ik pa brīdim salūzt kāds agregāts un tad daļa cilvēku klīst apkārt un jau pat necenšas izlikties, ka tīra kaut ko. Jāmeklē ar steigu kāds cits darbs, bet reti kur dabonami tie mazie plusiņi kādus baudu šeit – vienmēr rīta maiņa, iespēja strādāt virsstundas, ja nekas nav salūzis un normālu veču kolektīvs. Trīs dienas visi aģentūras darbinieki bija bez darba… tas nozīmē, ka aldziņa būs minimāla un jāķeras pie neaizskaramajām rezervēm… Labi, ka ir Guntis, kura sieva strādā pārtikas uzņēmumā, kura darbinieki par 25p var iegādāties to, kas veikalā maksā 3mārciņas. Labi, ka ir Mariss un Kristaps, kuri pamanās atstiept visādus nocenotos brīnumus. Ēdienkarte ir tiešām ārkārtīgi dažāda. Vakar ēdu paelju no tīģergarnelēm, aizvakar vistu karijā, bet ledusskapī savu rindu gaida kautkādas zivs fileja, lielā pica ar ananāsiem un citi labumi. Tomēr – nes cik gribi – apēsts tiek viss…
Kristaps joprojām ar dažādu intensitāti un metodēm meklē darbu.
Ārkārtīgs satraukums sakarā ar lauku māju Latvijā. Joprojām ar Madaru meklējam cilvēkus, kas tur varētu dzīvot, pieskatīt sunīti, kaķus un vistas. Likās, ka krīzes rezultātā daudzi cilvēki varētu gribēt dzīvot laukos, bet pagaidām tādi nav atradušies 
Nav skaidrības arī ar koledžu. Jaunajai mācību programmai vajadzēja būt publicētai maijā… tagad sola uz augusta vidu.
Aizsūtīju savas tiesības apmaiņai uz UK vadītāja apliecību… pieliku klāt arī “eskluzīvās” ekskavatora un iekrāvēja tiesības. Klīst runas, ka dažiem tās ir apmainītas pret FLT (Fork Lift Truck jebšu kāra) tiesībām. Komplektā bija jānosūta arī pasi, tādēļ tagad uz 3-4 nedēļām esmu bez jebkādiem dokumentiem, vienīgi ar pasta čeku par 60,05 mārciņām, uz kura nav pat mana vārda. Maziņš adrenalīniņš.
Kas tad vēl? Baznīcā neesmu bijis jau 3 nedēļas. Sāk pietrūkt turienes cilvēku.
Nu – tas par to, kas ienāca galvā… rīt būs atkal jauna diena!
Paliekošā saite Komentāri ir izslēgtiklik klik klik…
Wolverhampton
Beidzot ar Kristapu aizdevāmies sen plānotajā ceļojumā pie viņa klasesbiedra uz 50 km attālo Wolverhamptonu. Brauciens izrādījās visai nogurdinošs un nebijām dikti sagatavojušies apgādājoties ar kartēm vai ceļa maršruta aprakstu no viamichelin.com
Viskas 2
Esmu atgriezies no darba un ir iespēja piekļūt datoram uz ilgāku brīdi, tādēļ nekas cits neatliek, kā rakstīt!
Laiks jau 3 mēnešus ir caurmērā labs. Gadās pa kādām pāris drēgnām stundām, bet visā visumā tik lieliska vasara neesot manīta pēdējos 4-5 gadus. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »
Paliekošā saite Komentāri ir izslēgtiViskas 2
Zobi, poļi un pārējais
Nu, tad tā:
Piektdien, 25.08. ar Kristapu bijām pie angļu lēdijas uz dinneru… Vai nu es biju ko pārpratis vai viņi, bet ierodoties 5.30 PM izskatās, ka esam ieradušies negaidīti… Jenny atrunājas, ka šādā karstā laikā ēdiens labāk garšo auksts un prasa vai mēs esam apmaldījušies. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »
Paliekošā saite Komentāri ir izslēgtiZobi, poļi un pārējais
Jāņi un Džoni
Nu re – atkal pēc ilgāka laika kaut ko ieskricelēšu… Vakar nolīgojām godam. Atsperīgais, jautrais un enerģiskais Guntis ar ģimeni bija saorganizējuši tiešām feinu pasēdēšanu. Ugunskurs un alus un siers un dziedāšana… cepuri nost! Pat Jānis bija! Tāds saguris, tiesa, bet bija! Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »
Starp citu…
Arvien retāk pietrūkst Latvijas… Latvijas cilvēku, problēmu un attieksmes.
Atzīšos, ka pēc pirmo nedēļu dienasgrāmatas ierakstiem jūs mani iedvesmojāt uzdrīkstēties publicēt savu diženo gara darbu. Nosūtīju priekšlikumu pāris Latvijas laikrastiem un nesaņēmu pat noraidījumu. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »
Oskars Tutiņš 