Viskas un futbols
Nu, lielais sveiciens pēc kārtējā ilgākā pārtraukuma. Tos, kuri par mani satraucās, steigšu mierināt, ka viss notiek pēc plāna, tikai ar nelielu aizkavēšanos. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »
Nu, kā lai paspēj?!
Ja nekur neiet, tad nav par ko rakstīt, bet ja iet, tad nav laika rakstīšanai… tagad lūk nezinu – aprobežoties ar īsiem ieskicējumiem vai iztirzāt sīkumos kādu atsevišķu notikumu? Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »
Popūrijs
Labi jau labi, atzīstos – esmu nemanot pamanījies iestrēgt rutīnā. Dienasgrāmata ir mans vienīgais glābiņš, lai neļautos vienmuļajam ritmam – 4.45 ceļos; 5.25 izbraucu no mājas; no 6.00 līdz 14.00, 16.00 vai 18.00 cilāju dzelžus vai putuplastu. Pēc tam mājās kaut ko apēst, uzrakstīt ko dienasgrāmatai un gulēt… Par ko lai jums stāsta šādi dzīvojot? Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »
Paliekošā saite Komentāri ir izslēgtiPopūrijs
Kārtējās krustceles
Nu, kas tā par lietu? Līdzko tu, cilvēks, esi iekļāvies kaut kādā nebūt ritmā un jau saštukojis visu par iespējamajām studijām koledžā un sakalis nākotnes plānus kā Hitleram, tā liktenis pasviež jaunas iespējas un atkal jāstāv izvēles priekšā. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »
Paliekošā saite Komentāri ir izslēgtiKārtējās krustceles
Am I allright? Vai ar mani viss ir kārtībā?
Nu, kā tas tā sanāk – vai nu nekas ievērības cienīgs nenotiek un nākas atrast ko smaidīgu arī parastās ikdienas situācijās, vai arī vienā piesitienā ir ko stāstīt aizgūtnēm…
Šoreiz ar mani atgadījās otrais… Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »
Lietus
Tas nu beidzot notika – braucot uz darbu viss bija smuki, bet mājupceļā jau dabūju lietu. Man gan arvien lielāka pārliecība rodas, ka viss šai pasaulē ir kaučukā tā sakārtots, ka notiek tas, kam jānotiek. Abi lielie angļi piekodina, lai es līdz rītdienai iemācos visu „Green green grass of home” dziesmu. Man būšot jāuzstājas rīt no rīta. Apņemos, ja viņi notirgos uz šo pasākumu biļetes. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »
Oskars Tutiņš 