Vispār…
Sveiki un sveikiņi!
Iesākumā par darbu:
Nu jau saprotu kas, ko, ar ko un kāpēc 
Joprojām pieklibo plānošana un daudz laiku pavadu skraidot pakaļ piemirstiem verķiem vai papīriem. Sākot no šīs nedēļas esmu atstāts savā laboratorijā, vai kā nu to var nosaukt, viens pats. Feina lieta ir tāda, ka neviens nekur nedzen un nesteidzina, bet ik pa brīdim ienāk kāds priekšnieks un apskatās vai dokumenti ir “up to date”. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »
Īsais…
Šoreiz ierakstu tikai tādēļ lai zināt, ka esmu vēl dzīvs
Darbā saspringti, jo esmu ietrāpījis kautkādās angļu/poļu spēlītēs. Angļi par visām varītēm cenšas pierādīt, ka tik ātri nav iespējams iemācīties visu procesu, kā to spējuši poļi, no kuriem viens mani tagad apmāca. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »
Paliekošā saite Komentāri ir izslēgtiĪsais…
Jauns Gads
Tā – tas nu ir klāt – 2011! Ar ko arī visus apsveicu!
Jauna gada sagaidīšana mūsu pilsētelē tāda stipri spontāna. Raķetes sāka šaut jau pēcpusdienā, bet pirmais nopietnais trobelis pusnaktī pec Maskavas laika, kad pie mums ir deviņi vakarā. Pēc tam jau desmitos, kad pusnakts ir arī Latvijā. Nu un beidzot īstajā Anglijas laikā arī rībina visas malās. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »
Briivdienas… joprojaam…
Sveiki atkal!
Laikam ir taa, ka pirmo reizi saaku mazliet ilgoties peec Latvijas. Tiesa, nevis kaa peec valsts vai Dzimtenes, tachu gribeetos satikt daudzus cilveekus. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »
Ziemassveetki un bokss
Mani pirmie Ziemassvētki ārzemēs. Līdz šim, lai arī daudz pa pasauli tiku blandījies, tomēr Ziemassvētkos vienmēr biju Latvijā. Viens no galvenajiem iemesliem bija mana ciešā saikne ar Vecīti. Šķita jau, ka šoreiz būsu ticis no tās vaļā, bet – kas tev deva?! – pusnaktī pēc Latvijas laika jau klauvējos pie latviešu nama durvīm ar maisu plecos 
Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »
Paliekošā saite Komentāri ir izslēgtiZiemassveetki un bokss
Jaunumi
Moins!
Nu, jaunumu bezgala daudz. Peekshnji vienaa dienaa blekju ruupniicaa atstaja tikai pastaaviigos darbiniekus, bet pareejiem Lielais Paldies un ar kaaju pa d… Un tas nekas, ka ticis soliits viskautkas – man koledzhas sakaraa citiem kas cits. Tagad straadaaju tableshu ruupniicaa… Liels onkulis resniem pirkstiem dzenaa vitamiinus… smiekliigi! Veci babulji un jaunas meitenes stumda un cilaa metaala paletes, bet tabletes shkiro tikai vechi. Vakar vitamiiini, shodien ” Pregnancy” – nav ne jausmas – prieksh vai pret apaugljoshanos, bet seedi pie konveijera lentes un atlasi pa kaadai paarluuzushai tabletei. Pirmaas dienas ir interesanti, bet vecie darbinieki saka, ka tas esot smagaakais darbs ruupniicaa. Toties siltumaa, baltaa kombinezoninjaaa un vieglaas chiibinjaas (labi, ka ne otraadaak) 
Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »
Paliekošā saite Komentāri ir izslēgtiJaunumi
Oskars Tutiņš 