Kaarteejais ieraksts
Sen neesmu neko ieklabinaajis 
Pa sho laiku notikushas dazhas interesantas paarmainjas:
1. Dziivesvietas mainja… Ar Kristapu un seniem pazinjaam Daini, Liigu un vinju puiku Richardu, kuri atbrauca 31. juulijaa, ievaacaamies blakus maajaa. Joprojaam komuuna, bet savaadaaka. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »
Paliekošā saite Komentāri ir izslēgtiKaarteejais ieraksts
Autoprieks, zobi un siksna…
Sveiki mīlīši!
Ir pagājusi nedēļa, kopš ieguvu auto.
Skaidrs, ka pirmā lieta, kas jāveic ar vecu dīzeli, ir – jānomaina zobsiksna un eļļa. Pierakstījos servisā uz nākamo ceturtdienu. Un šodien siksna pārplīsa. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »
Paliekošā saite Komentāri ir izslēgtiAutoprieks, zobi un siksna…
Auto pa īstam!
Jau 3 dienas braucu pa kreiso pusi!
Pirmajā izbraucienā, kad iebraucu pirmajā apļa krustojumā, mani ar signāliem sveicināja vairākas mašīnas… laikam jau tas nozīmēja “Laipni lūdzam Lielbritānijas autobraucēju rindās!” 
Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »
Paliekošā saite Komentāri ir izslēgtiAuto pa īstam!
Auto
Notikušas visādas lietas…
Šodien, braucot ar ričuku uz darbu pārdūru riepu 
Aizstumt nepaspētu, bet brauca garām kolēģis ar mašīnu, kas mani laipni paķēra. Nācās pieslēgt manu tiešām sakarīgo braucamrīku pie elektrības staba. Pārtraukumā piezvanīju Kristapam lai paņem remonta komplektu un pumpi un brauc pie manis uz darbu… Diemžēl dažu stundu laikā trose bija pārplēsta un ričuks aizbraucis pie citiem ričukiem…
Vakar ienācās UK autovadītāja apliecība. Tieši pirms divām nedēļām aizsūtīju savas LV tiesības ar A UN B kategorijām uz vietējo CSDD (DVLA) Pieliku klāt arī ekskavatorista tiesības. Atpakaļ saņēmu A; B; B1; F; K un P kategorijas, kā arī savas ekskavatorista tiesības! Pēc ilgas pētīšanas noskaidrojās, ka tagad man ir nākušas klāt traktorista tiesības, komunālās tehnikas tiesības un – mopēda(!) tiesības… kā viņi tās kategorijas dala – es nezinu Taču tiesību numura pēdējais cipars ir 7… saprotat paši
Šodien beidzot saņemšu savu auto… sūri grūtā darbā bez brīvdienām, esmu ieguvis 97. gada Ford Escort Estate (garais dibens) turbodīzelis ar piekabes āķi Mašīnītei ir 10 mēnešu MOT (tehniskā apskate) un 6 mēneši Road Tax (ceļu nodoklis, bez kura mašīna nedrīkst pat stāvēt uz ielas). Lielākā ziepe ir ar apdrošināšanu. Tiesības skubīgi mainīju arī šā iemesla pēc, jo ar UK tiesībām esot lētāk ( Nē, nu, protams, ka otrs iemesls bija savāktie 10 soda punkti un obligātās drošas braukšanas lekcijas apmeklējums, uz kuru neierodoties es dabūtu vēl 2 punktus… ) Jauneklim, no kura auto nopirku ir 23 gadi un attiecīgi dārgāka apdrošināšana – 46 mārciņas mēnesī… domāju, ka man uz to pašu auto būs lētāk, jo emu stipri senāks un stāžs ir 18 gadi… Kā jūs domājat – cik man izmaksās apdrošināšana? 1000 (!) mārciņas gadā! Ja maksāju uzreiz, tad 870… Biju dzirdējis, ka pirmais auto Anglijā ir dārgs, bet nu ne jau, ka tik ļoti… Pēc gada varot dabūt tos pašus 46 mēnesī… Esmu dilemmas priekšā… riskēt un parakstīties uz to, ka no bankas konta tiks atvilkti regulāri simti, kuru var arī nebūt, vai lāpīties ar vienas dienas apdrošināšanām (9,- GBP) gadījumiem, kad tas dikti nepieciešams. Vēl ir viens cits variants – sameloties, ka te dzīvoju jau 4 gadus un tad varu dabūt pa 40 mēnesī… bet, ja nu nedod Dievs, sabakstu kādu Lotusu, Ferari vai vienkārši saldējuma busiņu, tad apdrošinātājs ātri apjēgs papētīt to, kad esmu piereģistrējies kā nodokļu maksātājs un kādu ierašanās datumu esmu uzrādījis tai pašā DVLA mainot tiesības… Nē – nemelošu. Ar vienas dienas apdrošināšanām No Claim Bonusu nesakrāšu un tā arī dabūšu lāpīties visu atlikušo laiku… tas nozīmē, ka nāksies sakost zobus un strādāt vēl vairāk…
Visādi citādi viss labi – veselība ir un paldies Dievam, ledusskapī pele nav pakārusies, bet dzīvo visai lepni
klik klik klik…
Šoreiz rakstu jau piemirstā ieraduma pēc. Nezinu par ko rakstīt, tādēļ ļaušu lai pirkst un taustiņu sadarbība mani pārsteidz
Dzīve turpinās mēreni raibi. Lielas atšķirības no pasaules mijiedarbības ar Tutiņu kā indivīdu nav – viss ap mani kūleņo kā Latvijā tā Anglijā. Piektdienā piesakos kabeļtelevīzijai, telefonam un internetam. 36 mārciņas mēnesī. Pirmdienā pa TV sākas intensīva reklāma – piesakies un dabūsi pa 20 paundiem! Es eju uz kantori un saku, ka man nemaz nav ievilkts vēl! 27. jūlijā tikai meistars būs – es arī gribu pa 20! Nekā – sūkā ledu! Toties jau otrdienā ievilka TV. Tagad varu vērot mazmazītiņā televizoriņā pasauli, bet tas pārsvarā stāv izslēgts. Pakalpojums jau tika ņemts faktiski tikai interneta dēļ.
Joprojām cenšos pamanīt visādus sīkumus un brīnīties par tiem. Jau pirmajās dienās Anglijā pamanīju, ka cilvēki te lieki nesaspringst par sīkumiem. Virtuvē vai vannasistabā parādījusies veļasmašīna… mēs meklējam atbilstošu vietu, velkam trubas, pieslēdzamies kanalizācijai… Šeit tas notiek šādi:
Caurums sienā, trubas pa fasādi uz notekcaurulēm un visi arieli un vaniši aiziet kautkur… var jau būt, ka lietus kanalizācija ir pieslēgta attīrīšanas iekārtām. Veikalos liela izvēle ar speciālām piltuvēm un savienotājiem šādu “pieslēgumu”veikšanai. dažādu krāsu trubas daiļo katru piekto māju. Par gaumi šoreiz neizteikšos – tieši virs ieejas durvīm tāds “dizaina elements”… Ja es būtu arhitekts, es iesūdzētu šos “meistarus” tiesā un nošautos.
Gadās arī pa feinai odziņai. Jo īpaši izbraucot ārpus pilsētas:
Interesanti vārti un dārziņi, kuriem veltīšu atsevišķu ierakstu un galeriju. Pagaidām visu bildēju.
Vēl ir kāds brīdis, tādēļ šo un to varu sabakstīt… Darbs – arvien vairāk saprotu, ka strādāju attīstīta sociālisma apstākļos. Ik pa brīdim salūzt kāds agregāts un tad daļa cilvēku klīst apkārt un jau pat necenšas izlikties, ka tīra kaut ko. Jāmeklē ar steigu kāds cits darbs, bet reti kur dabonami tie mazie plusiņi kādus baudu šeit – vienmēr rīta maiņa, iespēja strādāt virsstundas, ja nekas nav salūzis un normālu veču kolektīvs. Trīs dienas visi aģentūras darbinieki bija bez darba… tas nozīmē, ka aldziņa būs minimāla un jāķeras pie neaizskaramajām rezervēm… Labi, ka ir Guntis, kura sieva strādā pārtikas uzņēmumā, kura darbinieki par 25p var iegādāties to, kas veikalā maksā 3mārciņas. Labi, ka ir Mariss un Kristaps, kuri pamanās atstiept visādus nocenotos brīnumus. Ēdienkarte ir tiešām ārkārtīgi dažāda. Vakar ēdu paelju no tīģergarnelēm, aizvakar vistu karijā, bet ledusskapī savu rindu gaida kautkādas zivs fileja, lielā pica ar ananāsiem un citi labumi. Tomēr – nes cik gribi – apēsts tiek viss…
Kristaps joprojām ar dažādu intensitāti un metodēm meklē darbu.
Ārkārtīgs satraukums sakarā ar lauku māju Latvijā. Joprojām ar Madaru meklējam cilvēkus, kas tur varētu dzīvot, pieskatīt sunīti, kaķus un vistas. Likās, ka krīzes rezultātā daudzi cilvēki varētu gribēt dzīvot laukos, bet pagaidām tādi nav atradušies
Nav skaidrības arī ar koledžu. Jaunajai mācību programmai vajadzēja būt publicētai maijā… tagad sola uz augusta vidu.
Aizsūtīju savas tiesības apmaiņai uz UK vadītāja apliecību… pieliku klāt arī “eskluzīvās” ekskavatora un iekrāvēja tiesības. Klīst runas, ka dažiem tās ir apmainītas pret FLT (Fork Lift Truck jebšu kāra) tiesībām. Komplektā bija jānosūta arī pasi, tādēļ tagad uz 3-4 nedēļām esmu bez jebkādiem dokumentiem, vienīgi ar pasta čeku par 60,05 mārciņām, uz kura nav pat mana vārda. Maziņš adrenalīniņš.
Kas tad vēl? Baznīcā neesmu bijis jau 3 nedēļas. Sāk pietrūkt turienes cilvēku.
Nu – tas par to, kas ienāca galvā… rīt būs atkal jauna diena!
Paliekošā saite Komentāri ir izslēgtiklik klik klik…
Wolverhampton
Beidzot ar Kristapu aizdevāmies sen plānotajā ceļojumā pie viņa klasesbiedra uz 50 km attālo Wolverhamptonu. Brauciens izrādījās visai nogurdinošs un nebijām dikti sagatavojušies apgādājoties ar kartēm vai ceļa maršruta aprakstu no viamichelin.com
Oskars Tutiņš 