Savādāka diena
Šodien nolēmu pamainīt dienas režīmu. Līdz šim cēlos 4.30 (nu, labi – līdz 4.45 cīnos ar modinātāju), Tad darbs, pēc tam 14.30 mājās un cenšos izvilkt līdz 22.00 nomodā. Patiesību sakot, nekur tā īpaši vazāties pēc 8 stundu mīcīšanās ar bleķiem negribas. Kopš sāku strādāt, es neesmu bijis barot gulbjus, tikai vienu reizi biju bibliotēkā, nemaz nerunājot par pilsētas neizpētīto vietu apgūšanu. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »
Bez virsraksta…
Pirmdiena. Pa ce’lam uz darbu peedeejo kilometru taa takaa smidzina. Bishku bailes no skaabaa vulkaaniskaa lietus, taadeelj minu kaa traks. Rezultaataa – slapja mugura un aizdusa. Pirmais celjaa traapaas Adams. Ieraugot mani sarkanu un nosviidushu – kas ienaak praataa anglim? Logjiski, ka pagjiras! Bet nee – satraucas arii par manaam kaajaam. Darbaa straadaajas viegli. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »
Sūksts (mazais)
Šodien, neskatoties uz to, ka ir sestdiena, es minos uz darbu kā parasti. Galva mazliet dulla, jo māja pārvērtusies par iebraucamo sētu vai bordeli. Plkst.4.45 nokāpju lejā, kur algas saņemšanas svētki turpinās. Algu šeit ieskaita plkst. 12.00 naktī no ceturtdienas uz piektdienu. Nezinu, vai tā ir arī citur, bet šai mājā cilvēki sāk trīties jau no pievakares. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »
Paliekošā saite Komentāri ir izslēgtiSūksts (mazais)
Vienkārši tāpat
Šodien nebiju plānojis neko rakstīt, taču – acīmredzot arī man ir izveidojies pieradums… 
Sadzīvē un darbā daudz mazu, bet būtisku pagriezienu. Esmu dilemmas priekšā par otru darbu Toyota. Pirmkārt, jau darbs pilnīgi bez brīvdienām noteikti nepaliktu bez sekām. Tā varētu pavilkt kādu mēnesi vai divus. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »
Oskars Tutiņš 