Trīsgade

24 maija, 2023 at 21:13 (Anglija 2010)

Subscribe to continue reading

Subscribe to get access to the rest of this post and other subscriber-only content.

Paliekošā saite Komentāri ir izslēgtiTrīsgade

Var aizpalot gadi – sirds vienmēr būs nemiera pilna!

9 maija, 2021 at 15:34 (Anglija 2010)

“Vakar sajutos slikti. Bija norunāts, ka savu vienīgo brīvdienu pavadīšu pie čoma, uzcepsim, iedzersim, parunāsim, bet, pēc 5 dienām pie stūres, sapratu, ka vēl 50 minūtes būs par daudz. Jutos nelāgi. Pārbraucu mājās un ar vaidu ievēlos gultā. Zinu, ka mans draugs, pie kura taisījos ciemos, būtu parūpējies par mani no sirds, bet ir tik labi saņemt neviltotu aprūpi mo sava namsaimnieka, kura mājā tu dzīvo! Viņam ir patiesa motivācija – nepazaudēt īrnieku! Jau sen jūtos labi, bet ļauju domāt, ka briesmas pastāv. Beidzot man ir īsta brīvdiena!”
Ar šādu tekstu Facebook es atsāku savu novērojumu pierakstus internetā. 09/05/2021
Šis man ir 11. gads Anglijā. Pa šo laiku ir noticis daudz visa kā (Nezināju, kā pareizi rakstīt -viss kaut kas, visskas, viskautkas, utt.) Par valodu runājot, jāatzīst, ka nākas savas domas tulkot no angļu uz latviešu valodu. Tā nu esmu sasniedzis pieauguša koka pārstādīšanas procesa stāvokli – vecās saknes ir apcirstas, bet jaunas negrib ieaugties. Ikdienā pat lamājos angliski, izņemot brīžus, kad kautkas (kaut kas?) notiek negaidīti, jo tad izrādās, ka esmu dzimis PSRS, kas ir iekodēts mugurkaulā, kaut kur (kautkur?) zem lāpstiņām. Skat. Video Nr1 šai vietā – izdomāšu kā pievienot.
2013-2019 gadam darbojos dārzkopības biznesā. Par dārznieku sevi neuzskatu, bet nācās iemācīties daudz. Galvenokārt, lai runātu ar klientu par augiem, nevis lai augus glābtu vai audzētu, jo tie aug paši un dažādas likstas ir novēršamas pēc Pareto likuma – 20% piepūles rada 80% rezultāta. Lai sasniegtu 100% rezultātu, nāksies iztērēt neganti daudz enerģijas.
Tā nu es migloju slimos augus ar ziepjūdeni un 80% rezultativitātes bija gana, lai uzturētu reputāciju, bet, neveiksmīgajiem 20% klientiem stāstīju par augu dzīves ciklu un un skumji dungoju dziesmiņu “The Circle of Life” no Disneja “Karalis Lauva” multenes.
Ir pagājuši 2 gadi kopš neesmu darbojies svešā dārzā. Joprojām saņemu 5-7 zvanus dienā (sezonā) ar lūgumu atbraukt un sastādīt tāmi vēlamajiem darbiem. Neatsaku, bet aizbildinos ar aizņemtību un piedāvāju pierakstu pēc 3-4 mēnešiem. Pagaidām negatīvu atsauksmju internetā nav, bet, joprojām esmu pirmais sarakstā, ja iegooglēsit “Portsmouth gardener”.
Dārzniekošanas dzīves posmam veltīšu atsevišķu ierakstu, kurā apkopoti gan smieklīgie gan bēdīgie notikumi ar klientiem un viņu augiem.
Jau otro gadu esmu “delivery driver”, jebšu – kurjers, kas piegādā visu, kas lielāks par maizes klaipu. Joprojām galvenais ir darbs ar klientu, bet fiziski smagā sūtījumu pārvietošana ir tikai bonuss no mana skata punkta.
Tas, ka manā FB draugu sarakstā angļu ir tikpat cik latviešu, rada emocionālas neērtības ierakstu publicēšanai. Tādēļ turpināšu detalizētu piedzīvojumu izklāstu šeit, bet FB tikai informēšu par jaunu ierakstu ar nelieliem “traileriem” kā tas pieņemts kino industrijā.
No privātās dzīves – esmu 3X vectēvs, kuram ir epizodiska loma bērnu un mazbērnu attīstībā. Bez pamatota iemesla lepojos par viņu sasniegumiem un ceru, ka reiz spēšu sniegt lielāku atbalstu.
Paldies, ka izlasījāt līdz galam – turpmāk rakstīšu bieži!

Paliekošā saite 1 komentārs

Pēc tiešām daudziem gadiem

3 decembrī, 2017 at 19:10 (Anglija 2010)

Varētu būt pagājuši kādi 5-6 gadi kopš pēdējā ieraksta. Iesākumā gribēju veikt atjauninājumus reizi gadā, bet noslinkoju vai nebija iedvesmas tajos brīžos, kad bija vēlēšanās ko ierakstīt. Tā man gadījās 5. klasē VĻKJS 30 gadadienas Rīgas 4. vidusskolā, kad vienu dienu nobastoju, bet pēc tam bija bail rādīties. Tā nu veselu mēnesi godprātīgi no rītiem cēlos, it kā gāju uz skolu, bet patiesībā devos uz Rīgas Zoo un Bērnu pasauli. Pamācošas šķiet atmiņas, kā es sev liku divniekus dienasgrāmatā un rakstīju piezīmes par savu uzvedību. Mūsdienu psihoterapeitiem noteikti būtu cits viedoklis, nekā manai vecaimammai ar žagariem rokās, kad tas viss nāca gaismā! 😀

Labi, ko nu tur daudz par tālo pagātni… Nebūtu godīgi turpināt šo blogu – drīzāk tam būtu jābūt tādam kā seekwell, jebšu “Trīs musketieri, 20 gadus vēlāk” . Šis būs tāds kā sasaistošais ieraksts, kurā mēģināšu īsumā aprakstīt kas un kā noticis pa šo laiku.

Pēdējais ieraksts notika tādā kā dzīves epizodes apogejā – farmācijas rūpnīcā, pēc traumas, kuru guvu darba vietā, es saņēmu vērā ņemamu kompensāciju, ap 8 tūkstošiem mārciņu. Tiesa, tas notika tikai pēc daudziem mēnešiem, kuru laikā man nemaksāja ne algu ne slimības lapu, bet, tā kā es izturējos draudzīgi un diplomātiski ar darba devēju, ieguvu daudzus paaugstinājumus un bonusus. Uz mirkli šķita, ka dzīve ir nokārtojusies, bet atkal biju viens. Tā nu dzīve saveda kopā ar sievieti no pilsētas Anglijas pašos dienvidos – Portsmouth. Es pametu visu, kas man bija un devos šurp, jauna piepildījuma meklējumos. Nekas prātīgs sirdslietu jomā nesanāca, bet te nu es biju – šoreiz nevis ar koferīti, bet ar VW Šarānu, pilnu ar drazu, ar kuru biju apaudzis. Tā nu sāku visu no sākuma. Ne nu gluži no nulles, kā pirmajā reizē, jo neveiksmīgais romāns atnesa manu pirmo klientu dārzkopībā. Rezultātā, pēdējo 5 gadu laikā, esmu uzbūvējis sev mazu impēriju un esmu samērā labi zināms dārznieks noteiktā pilsētas daļā. Vairāk par manu profesionālo rosību uzzināsiet, ja iegoogleesiet – Southsea gardener –  un turpat, pirmajā lapā vajadzētu būt manam vārdam.

Pirms daudziem gadiem izdzēsos arī no draugiem. Ja nu ļoti vēlaties sekot manām ikdienas gaitām, tad sameklējiet iekš feisbuka Oskar Gardener – tur arī dažas bildes un informācija, kas paredzēta maniem draugiem/klientiem. FB rakstu pārsvarā angliski, vai ar subtitriem latviešu valodā.

Es negribu apsolīt, ka turpmāk dikti rakstīšu šeit, bet vēl pāris ieraksti noteikti būs. Viens par sava biznesa uzsākšanu un otrs par sadzīvi, attiecībām ar klientiem un visu jautro, kas sakrājies.

Es tiešām brīnīšos, ja kāds vēl šo ierakstu atradīs un atsauksies – es pats ar lielām grūtībām atradu šo vietu un atguvu pieeeju pēc garas skaidrošanās, jo neatceros inbox e-pasta paroli, kuru šeit biju uzrādījis 😀

Priecāšos, ja iekomentēsiet kaut smaidiņu, ja izlasīsiet šo ierakstu 😀

Oskars

Paliekošā saite 5 komentāri

Atvaļinājums

8 augustā, 2011 at 22:48 (Anglija 2010)

Beidzot ir brīvs brīdis un noskaņojums kaut ko uzrakstīt!

Pēdējās divas nedēļas biju atvaļinājumā, kuru izbaudīju no sirds. Pirmo nedēļu pie manis ciemojās mīļā māsīca ar vīru, kad izbraukājām Velsu, kur man pagaidām patīk vislabāk. Kalni, aitas, aizsprosti un kafija ar svaigi ceptām maizītēm nevienam nezināmā kalnu pilsētiņā Rhayader, spocīgā velsiešu valoda un atkal kalni… piedzīvojumu bija daudz, bet pēdējā laikā atceros viena gudrā vārdus – Par laimīgajiem mirkļiem nevajag stāstīt, jo pēc tam tu atcerēsies savu stāstu nevis pašus mirkļus. Pamazām pumpēju albūmā sabildētās ainavas.
Otrajā nedēļā atbrauca mani jaunākie bērni ar mammu un viņas jauno ģimeni. Atkal fantastiski pavadīts laiks, Velsa, Birmingema, Lichfield un vietējie tirdziņi. Paldies Dievam, laiks visu atvaļinājumu bija saulains un jauks, tādēļ beidzot varu teikt, ka esmu izbaudījis tiešām fantastisku atvaļinājumu.
Rīt dodos uz darbu, kur, visticamāk, tikšu ielikts apgūt jaunu procesu – tablešu presēšanu. Jauni aparāti, jauni kolēģi – nevaru vien sagaidīt!
Kas tad vēl man jauns? Nomainīju savu mazo, zaļo Vauxhall Corsa pret lielu, pelēkzilu VW Sharan. Apdrošināšanas izmaksas dubultīgas, ceļu nodoklis arī, toties 6 pasažieru vietas vai arī paliels kravas nodalījums… varēšu vadāt cilvēkus uz darbu un visādi citādi piepelnīties. Bez šīs auto maiņas ceļojumi ar mīļajiem nebūtu iespējami, jo pēdējo nedēļu bijām septiņi! Nu, labi – Kristapam bija jāstrādā (viņš skolas brīvlaikā loka bleķus uz preses, pie kuras es nostāvēju pirmos 8 mēnešus) Un vispār –  Kristaps ir uzsācis savu patstāvīgo dzīvi un noīrējis pats savu istabu netālu no manis. Šobrīd dzīvojam mājā 4 vīri un cenšamies netaisīt bardaku:)
Turpmākie plāni visai vienkārši – strādāt, turpināt mācības un censties tikt atpakaļ uz finansiālās strīpas.
Pēdējā laikā ļaujos dzīvei – lai tā mani nes un lai viss Dieva rokās!
Piedodiet par skopajiem ierakstiem un samierinieties ar domu, ka esmu mainījies!
Varbūt vēl kādreiz kaut ko.

Paliekošā saite Komentāri ir izslēgtiAtvaļinājums

Ardievas…

9 maija, 2011 at 22:50 (Anglija 2010)

Nedēļu biju Latvijā.

Atvainojiet visi, kurus nepaspēju satikt, jo bija gana daudz visādu oficiālu darīšanu, taču  – šoreiz ne par tām.
Man pašam bija ļoti interesanti – kádas būs manas sajūtas redzot tik ierastās vietas un satiekot cilvēkus? Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Paliekošā saite 2 komentāri

Zobi

15 aprīlī, 2011 at 00:14 (Anglija 2010)

Man jau bija sakraajies vesels leerums ar atzinjaam par Lielbritaanijas zobaarstiem. Nepaartraukti atliku ierakstu par sho teemu, negribeedams izklausiities nelaagi, bet shodien pienaaca gals… Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Paliekošā saite 1 komentārs

Next page »