Atvaļinājums
Beidzot ir brīvs brīdis un noskaņojums kaut ko uzrakstīt!
Pēdējās divas nedēļas biju atvaļinājumā, kuru izbaudīju no sirds. Pirmo nedēļu pie manis ciemojās mīļā māsīca ar vīru, kad izbraukājām Velsu, kur man pagaidām patīk vislabāk. Kalni, aitas, aizsprosti un kafija ar svaigi ceptām maizītēm nevienam nezināmā kalnu pilsētiņā Rhayader, spocīgā velsiešu valoda un atkal kalni… piedzīvojumu bija daudz, bet pēdējā laikā atceros viena gudrā vārdus – Par laimīgajiem mirkļiem nevajag stāstīt, jo pēc tam tu atcerēsies savu stāstu nevis pašus mirkļus. Pamazām pumpēju albūmā sabildētās ainavas.
Otrajā nedēļā atbrauca mani jaunākie bērni ar mammu un viņas jauno ģimeni. Atkal fantastiski pavadīts laiks, Velsa, Birmingema, Lichfield un vietējie tirdziņi. Paldies Dievam, laiks visu atvaļinājumu bija saulains un jauks, tādēļ beidzot varu teikt, ka esmu izbaudījis tiešām fantastisku atvaļinājumu.
Rīt dodos uz darbu, kur, visticamāk, tikšu ielikts apgūt jaunu procesu – tablešu presēšanu. Jauni aparāti, jauni kolēģi – nevaru vien sagaidīt!
Kas tad vēl man jauns? Nomainīju savu mazo, zaļo Vauxhall Corsa pret lielu, pelēkzilu VW Sharan. Apdrošināšanas izmaksas dubultīgas, ceļu nodoklis arī, toties 6 pasažieru vietas vai arī paliels kravas nodalījums… varēšu vadāt cilvēkus uz darbu un visādi citādi piepelnīties. Bez šīs auto maiņas ceļojumi ar mīļajiem nebūtu iespējami, jo pēdējo nedēļu bijām septiņi! Nu, labi – Kristapam bija jāstrādā (viņš skolas brīvlaikā loka bleķus uz preses, pie kuras es nostāvēju pirmos 8 mēnešus) Un vispār – Kristaps ir uzsācis savu patstāvīgo dzīvi un noīrējis pats savu istabu netālu no manis. Šobrīd dzīvojam mājā 4 vīri un cenšamies netaisīt bardaku
Turpmākie plāni visai vienkārši – strādāt, turpināt mācības un censties tikt atpakaļ uz finansiālās strīpas.
Pēdējā laikā ļaujos dzīvei – lai tā mani nes un lai viss Dieva rokās!
Piedodiet par skopajiem ierakstiem un samierinieties ar domu, ka esmu mainījies!
Varbūt vēl kādreiz kaut ko.
Paliekošā saite Komentāri ir izslēgtiAtvaļinājums
Ķeksītis
Dzīve plūšt rāmi un mierīgi… ir iestājies tāds buržujisks miers. Darbā virsstundu pagaidām vairs nav un var baudīt 8 stundu darba dienas rāmo plūdumu. Naudas pietiek tieši tik lai dzīvotu bez īpašas knapināšanās. Visu, ko gribētos atļauties nevar, bet tā jau laikam būs vienmēr 🙂
Brīvdienas pavadīju laiskojoties, kā arī devos nelielā izbraucienā Birmingemas virzienā. Pa ceļam regulāri nācās apstāties lai pierakstītu karnevālu, festivālu, gadatirgu un citu pasākumu reklāmas lapiņās minētos datumus un pasta kodus. Var jau būt, ka miljons dažādu lapiņu uz laternu stabiem novērš autovadītāju uzmanību, bet tā ir viena no šejienes populārākajām informēšanas metodēm. Un neviens to arī necenšas apkarot, jo pēc pasākuma tie paši, kuri piestiprinājuši lapiņas, tās arī noņem. Tās netiek pielīmētas, bet gan piestiprinātas ar plastmasas savilcējiem kādus parasti izmanto būvniecībā. Gadījās arī apmeklēt neliela miestiņa “fete” pasākumu. Google un citi online tulkotāji to tulko kā “svinības”. Principā jau tie ir tādi kā pilsētas svētki mazā miestiņā, tikai ar galveno uzsvaru uz labdarību. Ieejas maksa – 1 mārciņa. Dažādu pašdarbnieku priekšnesumi un tirdziņš… visi ienākumi tikšot ziedoti kādam cēlam mērķim, kuru nenoskaidroju.Dažādas loterijas te ir īpaši cieņā: iesist futbola bumbu apaļā caurumā no 10 metru attāluma, oopirkt iesaiņotu pudeli par mārciņu un cerēt, ka tajā būs vīns nevis ūdens, šaut pa pudelēm vai atklāt kārtis mēģinot uzminēt katras nākamās stiprumu attiecībā pret iepriekšējo… nezinu, vai viņi maksā arī kadus nodokļus no ieņēmumiem, bet izskatās ka nē un ka tā tiešām ir tāda senlaicīga izklaide. Nopirku sev jaunas opīšu čības par 2 mārciņām un 4 cepumus par mārciņu. Ar to arī jutos sniedzis ieguldījumu nezināmā mērķa īstenošanai 🙂 Vasarā šādi pasākumi notiek visur. Ja ir vēlēšanās, tad var izklaidēties uz nebēdu.
Pamazām jāsāk domāt ko iDzīve plūšt rāmi un mierīgi… ir iestājies tāds buržujisks miers. Darbā virsstundu pagaidām vairs nav un var baudīt 8 stundu darba dienas rāmo plūdumu. Naudas pietiek tieši tik lai dzīvotu bez īpašas knapināšanās. Visu, ko gribētos atļauties nevar, bet tā jau laikam būs vienmēr 🙂
Brīvdienas pavadīju laiskojoties, kā arī devos nelielā izbraucienā Birmingemas virzienā. Pa ceļam regulāri nācās apstāties lai pierakstītu karnevālu, festivālu, gadatirgu un citu pasākumu reklāmas lapiņās minētos datumus un pasta kodus. Var jau būt, ka miljons dažādu lapiņu uz laternu stabiem novērš autovadītāju uzmanību, bet tā ir viena no šejienes populārākajām informēšanas metodēm. Un neviens to arī necenšas apkarot, jo pēc pasākuma tie paši, kuri piestiprinājuši lapiņas, tās arī noņem. Tās netiek pielīmētas, bet gan piestiprinātas ar plastmasas savilcējiem kādus parasti izmanto būvniecībā. Gadījās arī apmeklēt neliela miestiņa “fete” pasākumu. Google un citi online tulkotāji to tulko kā “svinības”. Principā jau tie ir tādi kā pilsētas svētki mazā miestiņā, tikai ar galveno uzsvaru uz labdarību. Ieejas maksa – 1 mārciņa. Dažādu pašdarbnieku priekšnesumi un tirdziņš… visi ienākumi tikšot ziedoti kādam cēlam mērķim, kuru nenoskaidroju.Dažādas loterijas te ir īpaši cieņā: iesist futbola bumbu apaļā caurumā no 10 metru attāluma, oopirkt iesaiņotu pudeli par mārciņu un cerēt, ka tajā būs vīns nevis ūdens, šaut pa pudelēm vai atklāt kārtis mēģinot uzminēt katras nākamās stiprumu attiecībā pret iepriekšējo… nezinu, vai viņi maksā arī kadus nodokļus no ieņēmumiem, bet izskatās ka nē un ka tā tiešām ir tāda senlaicīga izklaide. Nopirku sev jaunas opīšu čības par 2 mārciņām un 4 cepumus par mārciņu. Ar to arī jutos sniedzis ieguldījumu nezināmā mērķa īstenošanai 🙂 Vasarā šādi pasākumi notiek visur. Ja ir vēlēšanās, tad var izklaidēties uz nebēdu.
Pamazām jāsāk domāt ko iesākt ar Jāņu svinēšanu. 24. datumā man ir rīta maiņa, tādēļ nekāda diža svinēšana nesanāks, bet nedēļas nogalē gan plānojas latviešu pasākums Bostonā, Straumēnos un vēl dažās vietās. Joprojām neesmu izlēmis ko darīt… It kā jau vajadzētu mēģināt atrast sev kādu kompāniju ar ko priecāties par dzīvi, bet tusiņi vienalga joprojām nevilina.
dēļas nogalē gan plānojas latviešu pasākums Bostonā, Straumēnos un vēl dažās vietās. Joprojām neesmu izlēmis ko darīt… It kā jau vajadzētu mēģināt atrast sev kādu kompāniju ar ko priecāties par dzīvi, bet tusiņi vienalga joprojām nevilina.
Angļu miers
Jau apkaunējos par ilgo klusēšanu 🙂
Jebkurā jokā ir daļa joka un jebkuram sakāmvārdam ir savs pamats. Arī latviešiem ir savs “Lēnāk brauksi – tālāk tiksi”, bet neesam taču nekādi igauņi – mums nevajag tālāk! Mums vajag pirmajiem! 🙂 Bet žēl, ka neieklausamies un bieži sastrebjam karstu. Igauņi mums priekšā vienalga 🙂 Nezinu, vai lēnīgumam ir kas kopīgs ar “vēso angļu mieru” bet abos gadījumos steigas nav nekādas. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »
Paliekošā saite Komentāri ir izslēgtiAngļu miers
Ģikts?!
Pašam to nezinot, Latvijā esmu ieguvis kaiti, kuru grieķi dēvēja par “kāju slazdu” – podagru, bet senlatvieši par ģikti. Nu, labi – nevis ieguvis, bet ciemojoties esmu bijis pārāk negausīgs.
Kārtīgi saēdoties lauku labumus un piedzerot pilnu vēderu ar bonaparti, esmu kļuvis par “bagātnieku slimības” upuri. Kājas īkšķis kā bumba un sāp kā traks! Internetā meklēju info, bet tā ir ārkārtīgi pretrunīga – viens saka, ka jāmērcē siltā sālsūdenī, cits, ka nedrīkst sildīt nekādā gadījumā. Ja jums ir kāds ieteikums – uzrakstiet lūdzu privāti!
Bēdīgākais ir tas, ka, iespējams, uz pāris nedēļām man būs jāievēro gultas režīms
Tas nozīmē, ka netikšu uz darbu, kur mani gaida paaugstinājuma pārrunas.
Tas nozīmē, ka netikšu uz darbu, kur mani gaida paaugstinājuma pārrunas.Bet, vienalga – bija vērts aizbraukt un paciemoties!
Ardievas…
Nedēļu biju Latvijā.
Atvainojiet visi, kurus nepaspēju satikt, jo bija gana daudz visādu oficiālu darīšanu, taču – šoreiz ne par tām.
Man pašam bija ļoti interesanti – kádas būs manas sajūtas redzot tik ierastās vietas un satiekot cilvēkus? Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »
Nu ir ziepe!
Labi jau labi – nekas slikts nav noticis, bet šodien darbā gadījas kaut kads savāds.
Gandrīz reizē ar mani uzņēmumā sāka strādāt jauns Operational Manager. Tas ir cilvēks kas fīrē procesus. Ir arī executive Manageris kaut kur, bet principā struktūra ir šāda: Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »
Oskars Tutiņš 